›

Denacifikācija - kā tas bija 19

376 0

Labais jautājums- kā no niknajiem fričiem,kuri izraisīja divus lielākos pagājuša gadsimta karus, iztaisīja galēji liberālus jēriņus?

Man viņš radās, kad pie mana vectēvoča- vecā leģionāra Anša beidzot varēja no Vācijas atbraukt ciemos karabiedrs Lotārs. Tā kā večuki bija visai sagrabējuši, tad Lotāram pavadoņos bija piekarināts mazdēls Kurts un Ansim savukārt- es. Vienu dienu mums programmā bija Majoru kultūras objektu apskate, kaut gan vecie zaldāti, protams, apskatīja tikai alus bāru, bet tā kārtīgi. Šiem viss skaisti un rozā, iet pa Jomas ielu un rauj vaļā Lilli Marlēnu. Nu labi, dzied un dzied, man vienalga, diena nočakarēta, jo man jau alu neviens nedeva...sāku skatīties uz Kurtu, Kurts bāls kā palags ar šausmām sejā rausta vecotēvu un cenšas kaut kā apklusināt, bet vecim viss vienalga, viņam labi. Viņam denacifikācijas programma, gūstā esot, laikam gāja garām. Kurta sencīši savukārt saņēma uz pilnu klapi.

Tālāk par to, kā īsti fričus dabūja līdz tadam bālam un raustīgam dvēseles stāvoklim, kurš rodas no domas par WW2 vien...

Denacifikācija bija process, kurš ilga 10 gadus. Bez tiesām, nāvessodiem- kurš gan nezina Nirnbergu!- un lustrācijas nacismu no fričiem nīdēja ārā vēl liekot skatīties filmas par nacistu šausmu darbiem un nodarbinot par kapračiem. Tāda varianta kā "negribu, nepatīk"- nebija kā sugas.

Vairāk vainīgie tika izķerti un sabāzti nometnēs uzreiz pēc kapitulācijas- bija instrukcija ar veselu sarakstu un iespaidīgu nosaukumu "Automatic Arrest»"..tie bija 90 tūkstoši cilvēku angļu zonā, 100 tūkst. amerikāņu, un 120 - sovjetu.

Pārējiem nācās aizpildīt anketu ar 131 jautājumu. Produktu kartiņas tika izdotas tikai pēc kvīts uzrādīšanas, kura apliecināja anketas nodošanu rātsnamā.Pat dzīvošana kādā apdzīvotā vietā un darbs iestādē jeb privātā uzņēmumā bija saistīts ar šīs kvīts uzrādīšanu.

Ja kāds dzīvoja nelegāli, dzīvokļa izīrētājs varēja tikt pakļauts bargām sankcijām. Par melīgiem datiem anketā bija paredzēts pat cietumsods. Amerikāņu zonā tika izskatīti 3,5 milj anketu un friči bija sašķiroti šādi: galvenie vainīgie– 1654; vainīgie – 22122; nenozīmīgi vainīgi – 106422; līdzdalīgie – 485057; nevainīgie – 18454; amnestētie – 2789196. Pirmās divas kategorijas devās uz cietumu, 3 un 4- uz labošanas darbiem.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Bet arī tie, kuriem netika piespriests sods, bija spiesti denacificēties. Pāraudzināšana sākās ar filmas noskatīšanos par koncentrācijas nometnēm un piespiedu brīvprātīgam ekskursijām uz koncentrācijas nometņu vietām. Bija paredzēts gan pieaugušos fričus, gan jaunatni un bērnus paraudzināt par pārliecinātiem demokrātiem. Tika aizliegtas visas avīzes un radiostacijas, izņemot sabiedroto kara resoriem pakļautās- bija plānots, ka tā būs, kamēr tiks atrasti publicisti no politiski neaptraipītu un godpratīgu vāciešu vidus.

Tikai tie, kas bija noskatījušies filmu, varēja saņemt pārtiku uz savām kartītēm. Kinoteātros pēc filmas noskatīšanās tika izdarīta nepieciešamā atzīme kartītē.

Propagandisti ne visai kautrējās no viltojumiem- Kaseles pilsētā kāds Getingenas ārsts ieraudzīja...pats sevi filmā par Buhenvaldes koncentrācijas nometni, kaut gan nekad tur nebija bijis.

Izrādījās, ka filmā bija iekļauti kadri no Drēzdenes bombardēšanas, kur gāja bojā 130 000 cilvēku, un bojā gājušo līķi tika krauti grēdās. Bet propagandisti bija pārliecināti, ka pat viltojumi nāks par labu uzvarētajiem, lai iznīdētu no viņiem nacisma garu. .

Vēl viens denacifikācijas... Autors: Raziels Denacifikācija - kā tas bija

Vēl viens denacifikācijas pasākums bija koncentrācijas nometnēs bojā gājušo pārapbedīšana "ar cilvēcisku cieņu " vietējās kapsētās. Vācieši kailām rokām (cimdi bija aizliegti) raka laukā līķus un pārapbedīja tos. Sievietēm bija jāatstrādā 5 dienas šādos pasākumos, vīriešiem- 10. Tiem,kuri skaitījās nacisma propagandas sevišķi saindēti, varēja likt strādāt šajos piespiedu darbos pat mēnesi- divus.

Reklāma