-Cik ilgi cilvēks var iztikt bez smadzenēm?
-Un cik tev ir gadu?
1.Mīts. Mēs lietojam tikai 10% smadzeņu. Aplami.
Mēs neizmantojam pilnīgi visas smadzenes vienlaikus, taču dienas laikā darbojas it visas smadzeņu daļas. Lai kustinātu muskuļus, tu lieto smadzeņu virspuses un sānu apgabalus (motora garoza). Tu spēj redzēt ko pašlaik dari un aktivizējas smadzeņu aizmugurējā daļa.(redzes garoza)u.t.t.
2.Mīts, Smadzenes var salabot bojājumus. Aplami.
Kaut arī pēc smadzeņu bojājuma mēs varam no jauna uztrenēt atsevišķas zudušās funkcijas, pašam orgānam ir lielas grūtības ''āizlāpīt'' izoperētā audzēja vai citādā veidā iegūtu bojājuma vietu.
3.Mīts. Smadzenēs ir 100 miljardu nervu šūnu. Aplami.
Senās mācību grāmatās var lasīt, ka galvaskauss ir mājvieta 100 miljardiem nervu šūnu. Taču mācību grāmatas bija jāpārraksta pēc 2009.gada, kad kādam zinātnieku kolektīvam pirmoreiz izdevās saskatīt smadzeņu šūnas. Ar jaunu metodi, ar ko varēja precīzāk saskaitīt. Kolektīvs apreiķināja, ka smadzenes ir 86 miljardu šūnu.( diez ko liela starpība jau nav)
4.Mīts. Loģika mīt kreisajā smadzeņu puslode, bet radošums - labajā. Aplami.
Zinātnieki jau sen ir apgāzuši šo teoriju, jo smadzeņu skenējumos atklājies, ka pat vienkārši uzdevumi aktivizē dažnedāžādus centrus, kas atrodas visās smadzenēs. Pētnieki iedala smadzenes 52 Brodmena apgabalos, ko viņi izmanto kā sava veida smadzeņu karti. Katram no šiem apgabaliem ir īpaša nozīme atsevišķu funkciju veikšanā, tomēr vienlīdz nozīmīgas ir arī saites starp tiem. Pētnieki nesen izpētija pieres rajonā, aiz auss unn smadzeņu virspuses kreisajā pusē esošos centrus, kuru sadarbība ietekmē intelektu. Nekas neliecina par to, ka vienā puslodē būtu vairāk loģikas vai radošuma centru nekā otrā.
