Zemes orbīta apkārt Saulei ir 23 reizes garāka par tās ekvatoru.
Nāves ielejā - vissausākajā un viskarstākajā vietā pasaulē, dzīvo vairāk kā 15 putnu sugas, vairāk kā 40 zīdītāju sugas, 44 rāpuļu sugas, 12 abinieku sugas un 545 augu veidi.
Tegazi pilsētā, Sahārā var redzēt uzbūvētas mājas no akmens sāls. Šī vieta ir viena no sausākajām pasaulē, tāpēc tām mājām izšķīšana nedraud.
San-Mišel - vieta Francijas rietumos, 2 reizes dienā ir sala, pārējā laikā – pussala. Tas ir dēļ spēcīgā paisuma un bēguma.
Peru galvaspilsēta Lima atrodas okeāna krastā, tuksneša teritorijā. Nokrišņu līmenis – 37mm gadā.
Pirmais ģeogrāfijas atlants tika sastādīts 150. g.p.m.ē.. Autors ir grieķu zinātnieks Ptolemejs.
Vislielākais ģeogrāfijas atlants atrodas Vācijas nacionālajā bibliotēkā, Berlīnē. Tas sver 250 kilogramus, tā dimensijas ir 1.7x2.20 metri. Sastādīts XVII gadsimtā.
Pirmais Globuss glabājās Nirnbergā, to ir izgatavojis ģeogrāfs M. Behaims, 1492.gadā
Kunašira salā daba ir radījusi akmens ērģeles. Akmens caurules vētras laikā skan līdzīgi baznīcas ērģelēm.
Atbalss – gaisa viļņa refleksija. Ja atbalsojošā vieta atrodas mazāk nekā 30 metru attālumā no skaņas avota, atbalss nebūs.
Reinas upē ir vieta, kur atbalss atkārto skaņu 20 reizes.
Francijā, Verdena pilsētā ir 2 torņi, 60 metru attālumā, ja nostājas starp tiem un kaut ko pasaka, tad atbalss atkārtos teikto 12 reizes.
Gandrīz visas salas Atlantiskā okeānā ir radušās vulkāniskās aktivitātes rezultātā.
Vislielākais vulkāns pasaulē atrodas Japānas salā Kiu-Šiu un saucās Aso. Vulkāna krātera garums ir 23 kilometri, platums – 14 kilometri, dziļums – 500 metri.
Isalko vulkāns Salvadorā izvirst ik pēc 8 minūtēm.
Japāna – zemestrīču zeme. Vidēji tās teritorijā tiek novērotas 3 zemestrīces diennaktī. Bet lielāko daļu pamana tikai seismologu iekārtas.
Viktorijas zemē, Antarktīdā ir ezers, ar sāls koncentrāciju 11 reizes lielāku nekā vidēji ir jūrās. Šīs ūdens var sasalt tikai pie temperatūras ap -50C
Visizplātītākais minerālis uz mūsu planētas – kvarcs.
Ametista un opāla ķīmiskā formula ir tāda pati kā upju smiltīm.
No naftas var sintezēt līdz 1 miljonam ķīmisko savienojumu. No akmens oglēm „tikai” 400 tūkstošus.
Atakamas tuksnesī gada nokrišņu norma nepārsniedz 8 mm gadā. Dēļ sausuma dzīvnieku līķi tajā sadalās līdz 30 gadiem.
Vairāk kā puse no Zemes iedzīvotājiem nekad dzīvē nav redzējuši un pataustījuši īstu sniegu.
2-3 vidēja izmēra aisbergi satur sevī 2 reizes vairāk ūdens, nekā Daugavas notece gada laikā.
