Ķīnai ir ļoti sena vēsture, gandrīz 4000 gadu, un tā bijusi daudzu izgudrojumu - no spageti līdz šaujam pulverim - dzimtene. Daļu ķīniešu atklājumu rietumu civilizācija vairākus gadsimtus vēlāk izgudroja no jauna...
Daži Senās Ķīnas gudrojumi2
4. gs.p.m.ē. Ķīnā izgudroja pirmos kompasus, kuros lietoja minerālu magnetītu, taču plaši izmantot tos sāka tikai 12.gs.vidū, bet Eiropā kompasu izgudroja tikai 1600. gadā.
Ķīniešu porcelāns ir vislabākais. Tangu dinastijas valdīšanas laikā ( 618 - 906) porcelāna priekšmetu pagatavošanai sāk izmantot balto mālu no Janczi upes gultnes. Ir pierādīts, ka ķīnieši sarežģīto porcelāna izgatavošanas tehnoloģiju izgudrojuši Suju dinastijas laikā. Eiropā no jauna porcelāna priekšmetu izgatavošanas tehnoloģiju izgudroja fiziķis Šīrhauzens 1708. gadā.
Songu dinastijas valdīšanas laikā ( 960 - 1279) ķīnieši higieniskām vajadzībām izmanto tualetes papīru, kaut gan ir ziņas, kas apliecina, ka papīrs tā izmantots jau Suju dinastijas laikā.14. gs. sākumā jau tika saražots ap 700 000 papīra lapiņu, bet 18. gs . Amerikā higienas vajadzībām izmanto kukurūzas lapas.
Ķīnieši pirmie psasulē - ap 6. gs.p.m.ē. graudu kultūras sāka sēt rindās, kas ļauj augiem labāk attīstīties un dod lielākas ražās, ērtāk arī apkopt. Rietumu kultūrām šo likumsakarību izprašanai vajadzēja vairāk par 2000 gadiem.
Attēlā redzamā ir parasta rokas sētuve, kāda senāk bija katra latvieša sētā, taču Ķīnā jau 2. gs.p.m.ē. izmantoja mehānisko sētuvi, bet Eiropā tās parādījās tikai 1566. gadā.
Hānu dinastijas valdīja no 202. g. p. m. ē. - 220. g. m. .ē. , kad radās vairāki izgudrojumi. Viens no tiem , arkls ar dzelzs lemešiem, bija ievērojams sasniegums Senās Ķīnas zemkopībā. Ir ziņas, ka Ķīnā tie parādījušies jau 4. gs. p.m..ē. Arkla konstrukcija paredzēja regulējamus spraišļus, kas ļāva izvēlēties aršanas dziļumu. Eiropiešiem tādi arkli kļuva pazīstami tikai 17. gs. Attēlā redzamais nav ķīniešu arkls.
Hānu dinastijas valdīšanas laikā ķīnieši izgudroja, kā veikt dziļurbumus, iesniedzoties līdz pat 1500 m dziļumā. Urbumu torņi jau tad sasniedza 60 m augstumu. Ķīniešu paņēmiens ir ļoti līdzīgs mūsdienu urbšanas agregātos lietotajam. Attēlā mūsdienu dziļurbumu agregāts.
Seno ķīniešu jūras izgudrojumi savus līdzgaitniekus apsteidza par vairākiem gadsimtiem. Hānu dinastijas laikā tika izgudrota paceļama kuģa stūre uz ass, t.i. 1. gs. m. ē., pēc tam izmantoja balansa stūri, bet 13.gs. beigās jau perforētā stūre bija ātrgaitas kuģos, bet rietumu civilizācijā 19. gs. beigās.
Zirga iejūgs tapa laikā no 220. - 581.g. , taču konstrukcijā bija trūkums - uz zirga skausta gūlās liels spiediens, tas mazināja dzīvnieka izturību un pārvietošanas ātrumu. Pēc seniem zīmējumiem izsecināts, ka agrīnā feodalisma laikā Ķīnā sāka izmantot zirgu mīkstās krūšu siksnas. 5.gadsimtā aizjūgu konstrukcija Ķīnā kļuva vēl efektīvāka, kad slodzi pārvietoja uz zirga pleca daļu. Eiropā kaut kas līdzīgs radās tikai 970. gadā.