Sveiks,lasītāj!
Iepriekšējā daļa par dārgākajām kļūdām, kādas jebkad tikušas pieļautas, ieguva lielu atsaucību, tādēļ es nolēmu izveidot arī otro daļu.
Pirmais raksts bija nepilnīgs un tās nebūt nebija visas ''dārgākās kļūdas'', kādas jebkad tikušas pieļautas.
''Titānika'' nogrimšana
Domāju, ka par ''Titānika'' nogrimšanu zina visi, pateicoties dažādām sazvērestības teorijām, kuras pa retam uzpeld internetā.
Pie ''Titānika'' nogrimšanas ir vainojama šī kuģa kapteiņa Edvarda Smita nolaidība, viņš ignorēja brīdinājumus par bīstamajiem ledus gabaliem,kuri atradās kuģa ceļā.
Dēļ kapteiņa nolaidības gāja bojā vairāk kā tūkstoš pasažieru un zaudējumi bija 7,5 miljonu dolāru apmērā.
Aļaskas pārdošana
1867.gadā Krievijas impērija pārdeva Amerikai Aļasku par 7,2 miljoniem dolāru.
Pārdot Aļasku ieteica austrumu Sibīrijas ģenerāl-gubernātors, aizbildinoties, ka tas tāpat esot neizbēgami un, ka tas ļaušot nostiprināt Krievu impērijas pozīciju Āzijas piekrastē.
Jums noteikti radīsies jautājums: Kāpēc tā bija kļūda?
Krievi toreiz uzskatīja, ka Aļaskā nav nekā, ka tas ir parasts, nevajadzīgs zemes pleķis, taču vēlāk 1896. gadā, krievi rūgti nožēloja savu darījumu, jo atklājās, ka Aļaskā glabājas ļoti liels daudzums derīgo izrakteņu, precīzāk - daudz zelta.
1886.gadā sākās tā dēvētais ''zelta drudzis'', cilvēki no visas Amerikas devās uz Aļasku rakt zeltu. ''Zelta drudzis'' ilga līdz 1887. gadam (vienu gadu), pa šo vienu gadu cilvēki atrada aptuveni vienu tūkstoti tonnu zelta, kuru cena sastādīja 13-14 miljardus dolāru.
Černobiļas avārija
1986.gadā Černobiļā-Ukrainā notika lielākā AES katastrofa pasaulē.
26.aprīlī bija plānots pārbaudīt reaktoru,pārbaudes laikā jauda strauji pazeminājās un reaktoru nebija iespējams atslēgt, tas radīja milzīgu sprādzienu 4. energoblokā.
Vēl šodien cilvēki riskē ar dzīvību, likvidējot avārijas sekas. Avārijas likvidācijas cena ir sasniegusi 720 miljardu dolāru un tā turpina augt.
Avārijas iemesli nav zināmi pat tagad, taču pastāv versija, ka pie vainas nav kļūme reaktorā, bet gan darbinieku nolaidība un sliktās zināšanas.
Šobrīd uz reaktora 4.energobloka atrodas 1986.gadā būvētais aizsagsarkofāgs, taču radiācijas un laikapstākļu ietekmē, tas pamazām iznīcinās. Šobrīd tiek būvēts jaunais sarkofāgs ar nosaukumu - ''Укрытие 2''.
Sarkofāga celtniecību ir iespējams arī vērot tiešraidē - http://chnpp.gov.ua/uk/construction-online
Naftas ieguvju ''Piper Bravo'' avārija
1988.gadā ziemeļu jūrā, pēc kārtējās pārbaudes, drošības inspektors aizmirsa aizgriezt atpakaļ drošības svārstu, kā rezultātā notika avārija, kurā gāja bojā 167 darbinieki.
Zaudējumi tika novērtēti 3,4 miljardu dolāru apmērā.
Beigšu rakstu uz diezgan jautras nots - Kāds pusmūža vīrietis, neuzmanības dēļ izmeta Euromillions loterijas biļeti, ar kuras palīdzību viņš būtu laimējis 181 miljonu dolāru, kad viņš saprata, ka ir laimējis veselu žūksni naudas, bija jau par vēlu 
Ja vēlaties, lai uztaisu arī 3. daļu, neaizmirstiet padalīties ar savām domām komentāros.
Pirmā daļa - http://spoki.tvnet.lv/vesture/Dargakas-kludas-kadas-jebkad-tikusas/781620
Jūsu plusiņi ir zelta vērti! Būšu pateicīgs par katru piešķirto pozitīvo vērtējumu šim rakstam, protams, neaizmirstiet, ka jums ir arī iespēja ielikt mīnusu, ja raksts šķita neinteresants vai nekvalitatīvs.
1896.gadā sākās tā dēvētais ''zelta drudzis'', cilvēki no visas Amerikas devās uz Aļasku rakt zeltu. ''Zelta drudzis'' ilga līdz 1887.
BACK TO THE FUTURE
Černobiļas oficiālā versija ir nopietni apšaubāma, lai neteiktu stiprāk. izvirzīt versiju par apkalpes sliktajām zināšanām var tikai āmurs un nejēga. Kodolreaktora apkalpes vismaz reizi gadā lika eksāmenus, bez tiem neviens netika pielaists reaktora tuvumā, nemaz nerunājot par vietu apkalpē. Tas p;irmkārt.
Apkalpes nolaidība? Maz ticama, jo regulāri tika rakstīti darbinieku raksturojumi un tie tika rūpīgi pārbaudīti. Arī ar pašvaku raksturojumu par attieksmi uz darba pienākumiem darbinieks netika laists pie reaktora apkalpes.
Vēl tika minēta kļūme dzesēšanas sistēmā un vēl kādi murgi. Nu kāda vēl vaina ar dzesēšanas sistēmu, ja katrs trubas stiprinājums un līkums tika apkarināts ar veselu kaudzi sensoru? Jebkurā gadījumā apkalpe būtu konstatējusi problēmu un arī zinātu precīzu vietu, kur ir ziepes.
Kas nav oficiālajā versijā:
1) reaktors tika konstruēts kodoldegvielai U285 ar bagātinājumu 1,8%, bet reāli tika izmantota kodoldegviela U285 ar bagātinājumu 2%.
2) šīs konstrukcijas reaktoriem bija niķis pie jaudas samazināšanas, kad jauda nokritās līdz 500 - 750 Mw robežās, lēcienveidīgi nosēdināt jaudu līdz 30 - 80 Mw līmenim. Bet reaktoru slēdzot ārā pie zemākas jaudas, kā 700Mw, bija vērojams jaudas straujš kāpums. Parasti viss beidzās normāli, jo Černobiļa bija vienīgā vieta kur šajos reaktoros degvielas U285 ar bagātinājumu 1.8% vietā tika izmantota U285 ar 2% bagātinājumu. Tas arī bija galvenais iemesls katastrofai.
Īsumā viss notika sekojoši:
Reaktors tika sagatavots apturēšanai, un pēc tam tā jauda tika p;akāpeniski samazināta. Pie jaudas ~750Mw reaktora jauda lēcienā nokritās uz 30Mw. Tika pieņemts lēmums palielināt jaudu līdz 150Mw un vairāk to necelt, jo jaudas palielināšana līdz plānotajiem izlēgšanas, ja nemaldos, 700Mw aizņemtu pārāk ilgu laiku, jo tāpat jau reaktora apturēšana aizkavējās par apmēram 8-9 stundām. Bet pēc dažām dienām reaktors, pēc plāna, bija atkal jāpalaiž. Uz to laiku plānotie reglamenta darbi bija jāpaveic. Tāpēc reaktoru tika nolemts izslēgt pie jaudas 150Mw.
Reaktora ekspluatācijas dokumentācija ieraksts, ka reaktoru nedrīkst izslēgt pie jaudas, kas mazāka par 700Mw parādījās tikai pēc katastrofas. Starp citu, tā bija viena no apkalpei izvirzītajām apsūdzībām - faktiski dokumentācijā uz katastrofas momentu neesoša punkta pārkāpums.
Slēdzot ārā reaktoru jauda normāli nokritās līdz 70Mw, bet pēc tam lēcienā aizgāja "mākoņos", jo visi jaudas rādītāji aizgāja līdz atdurei. Pēc dažām sekundēm sprāga dzesēšanas sistēma, jo tā vairs nespēja tikt galā ar "aptrakušā" reaktora dzesēšanu. Un vēl pēc pāris sekundēm sprāga pats reaktors, jo tam vairs nebija dzesēšanas. Apkalpe līdz pirmajai eksplozijai (dzesēšana) pat nepaspēja veikt nekādus pasākumus. Pirms paša reaktora eksplozijas tika mēģināts avārijas režīmā atslēgt reaktoru, bet bija jau par vēlu. Faktiski apkalpe tika notiesāta par to, ka tā nespēja pārvietoties ar pārcilvēcīgu ātrumu un par dokumentācijā uz to brīdi neesošu punktu neievērošanu...
Par Černobiļu lasiiju rakstu, ka AES vadītaajs atbildīgos amatus ,,pa blatam'' bij atdevis saviem draugiem, kuriem nebij sajēgas par atomreaktoru darbību un apkalpi
Tu un otrais pasaules karš? 
Šķiet,ka tu esi sajaucis rakstus, neviens no rakstā minētajiem gadiem neatbilst otrā pasaules kara gadam. P.s. 1939.gads - 1945.gads
Pluss ari no manis, tachu par TITĀNIKU ir daudz neskaidrību. Esi lasijis ka tas nemaz nebija Titaniks bet it kā līdzinieks. Kaut kur lasiju. Tjip vecais kuğis kuru vajadzējis nogremdēt apdrošināšanas pēc. Tikai neblau tagat un nekaujies 
Precīzi..
tikai radists atslēdza savu uztvērēju viena vienīga iemesla dēļ.. Titānika pasažieri gribēja "pačatot" ar krastu.. - jātcerās ka radio vispār bija pilnīgs jaunums - un uz otra kuģa pat tāds bija! -
toreiz abi izmantoja vienu frekvenci ( precīzāk neviens īsti par frekvencēm nemaz nezināja)
Titānika radists palūdza otru radistu NETRAUCĒT vip klientiem izklaidēties 
--
ja nemaldos kuģi izmainijās kādas 20-30 jūdzes attālumā.. piedevām Titāniks tika brīdināts par aisbergiem ..
Ha, ha... nē, es tā kā tv vispār gandrīz neskatos, tad parasti tas notiek darot mājasdarbus
Černobiļas avārijas iemesli jau sen ir zināmi. Tika veiktas pārbaudes, cik daudz spēj turēt. Painteresējies vēlreiz.
bļaģ!
