Černobiļas oficiālā versija ir nopietni apšaubāma, lai neteiktu stiprāk. izvirzīt versiju par apkalpes sliktajām zināšanām var tikai āmurs un nejēga. Kodolreaktora apkalpes vismaz reizi gadā lika eksāmenus, bez tiem neviens netika pielaists reaktora tuvumā, nemaz nerunājot par vietu apkalpē. Tas p;irmkārt.
Apkalpes nolaidība? Maz ticama, jo regulāri tika rakstīti darbinieku raksturojumi un tie tika rūpīgi pārbaudīti. Arī ar pašvaku raksturojumu par attieksmi uz darba pienākumiem darbinieks netika laists pie reaktora apkalpes.
Vēl tika minēta kļūme dzesēšanas sistēmā un vēl kādi murgi. Nu kāda vēl vaina ar dzesēšanas sistēmu, ja katrs trubas stiprinājums un līkums tika apkarināts ar veselu kaudzi sensoru? Jebkurā gadījumā apkalpe būtu konstatējusi problēmu un arī zinātu precīzu vietu, kur ir ziepes.
Kas nav oficiālajā versijā:
1) reaktors tika konstruēts kodoldegvielai U285 ar bagātinājumu 1,8%, bet reāli tika izmantota kodoldegviela U285 ar bagātinājumu 2%.
2) šīs konstrukcijas reaktoriem bija niķis pie jaudas samazināšanas, kad jauda nokritās līdz 500 - 750 Mw robežās, lēcienveidīgi nosēdināt jaudu līdz 30 - 80 Mw līmenim. Bet reaktoru slēdzot ārā pie zemākas jaudas, kā 700Mw, bija vērojams jaudas straujš kāpums. Parasti viss beidzās normāli, jo Černobiļa bija vienīgā vieta kur šajos reaktoros degvielas U285 ar bagātinājumu 1.8% vietā tika izmantota U285 ar 2% bagātinājumu. Tas arī bija galvenais iemesls katastrofai.
Īsumā viss notika sekojoši:
Reaktors tika sagatavots apturēšanai, un pēc tam tā jauda tika p;akāpeniski samazināta. Pie jaudas ~750Mw reaktora jauda lēcienā nokritās uz 30Mw. Tika pieņemts lēmums palielināt jaudu līdz 150Mw un vairāk to necelt, jo jaudas palielināšana līdz plānotajiem izlēgšanas, ja nemaldos, 700Mw aizņemtu pārāk ilgu laiku, jo tāpat jau reaktora apturēšana aizkavējās par apmēram 8-9 stundām. Bet pēc dažām dienām reaktors, pēc plāna, bija atkal jāpalaiž. Uz to laiku plānotie reglamenta darbi bija jāpaveic. Tāpēc reaktoru tika nolemts izslēgt pie jaudas 150Mw.
Reaktora ekspluatācijas dokumentācija ieraksts, ka reaktoru nedrīkst izslēgt pie jaudas, kas mazāka par 700Mw parādījās tikai pēc katastrofas. Starp citu, tā bija viena no apkalpei izvirzītajām apsūdzībām - faktiski dokumentācijā uz katastrofas momentu neesoša punkta pārkāpums.
Slēdzot ārā reaktoru jauda normāli nokritās līdz 70Mw, bet pēc tam lēcienā aizgāja "mākoņos", jo visi jaudas rādītāji aizgāja līdz atdurei. Pēc dažām sekundēm sprāga dzesēšanas sistēma, jo tā vairs nespēja tikt galā ar "aptrakušā" reaktora dzesēšanu. Un vēl pēc pāris sekundēm sprāga pats reaktors, jo tam vairs nebija dzesēšanas. Apkalpe līdz pirmajai eksplozijai (dzesēšana) pat nepaspēja veikt nekādus pasākumus. Pirms paša reaktora eksplozijas tika mēģināts avārijas režīmā atslēgt reaktoru, bet bija jau par vēlu. Faktiski apkalpe tika notiesāta par to, ka tā nespēja pārvietoties ar pārcilvēcīgu ātrumu un par dokumentācijā uz to brīdi neesošu punktu neievērošanu...