Interesanti, ka vairākas pasaulē zināmas lietas no vīriešu pasaules, piemēram, smagu un bīstamu darbu veikšanai, radušās tieši daiļā dzimuma galvās. Apskatīsim interesantākos izgudrojumus!
Dāmu vīrišķie izgudrojumi15
610
2
Ripzāģis - 1810. gads
Meža un galdniecības darbos izmantoto ripzāģi izgudroja amerikāniete Tabita Bebita, turklāt vairāk nekā pirms 200 gadiem - 1810. gadā. Tabita Bebita dzīvoja reliģiozā sektā, kuras pārstāvjus tautā dēvēja par kratītājiem jeb ''The Snakers''. Tie dzīvoja lielās kopienās un uzskatīja, ka neatkarīgi no dzimuma ikvienam ir pa spēkam jebkurš darbs - arī ļoti smags. 1810.gadā Tabita novēroja, kā kopienas vīrieši patērē ļoti daudz liekas enerģijas, velkot zāģi šurpu turpu, lai arī zobi griež koksni tikai vienā virzienā. Tāpēc Tabitai ienāca prātā, ka zāģis varētu izskatīties apaļš un grieztos, bet zāģētājaiem atliktu vien koku virzīt tam virsū. Drīz vien lieliskais izgudrojums tika ieviests ikdienā un to pārņēma arī kokzāģētavas visā pasaulē. Sākumā ripzāģi darbināja ar ūdens spēku, mūsdienās ar elektrību. Ripzāģi gan Tabita neizmēģināja pati, jo to nepieļāva reliģiskās kopienas stingrie noteikumi.
Autors: Foto: © Horace Bristol/CORBIS
Zemūdeņu periskops - 1845. gads
Ierīce, kas ļauj jūrniekiem apskatīt apkārtni, pašiem esot ūdens dzelmē, tika patentēta jau 1845. gadā. Patentu iesniedza amerikāniete Sāra Marera. Līdz tam dažādi periskopi jau eksistēja, tomēr šī sieviete to bija pamatīgi uzlabojusi. Ierīce sastāvēja no caurules un diviem 45 grādos pavērstiem spoguļiem, lai jūrnieks zemūdenē labi saskatītu to, kas notiek ārpusē. Izgudrojums ātri vien tika likts lietā militārajā praksē. Pirmo reizi periskopus izmantoja ASV 1861.-1865. gadā pilsoņu kara laikā. Interesanti, bet šādas iekārtas noderēja kareivjiem ierakumos - viņi stiprināja periskopus pie ieročiem un no tranšejām lūkojās, kas notiek kara laukā. Otrajā pasaules karā šādus periskopus izmantoja arī tankos un zemūdenēs.
Reklāma
Sniega tīrāmā mašīna - 1892. gads
Ideju par sniega tīrāmo mašīnu patentējiem iesniedza sekretāre Sintija Vestovera 1892. gadā. Meitenei, kas ļoti raizējās par saviem apaviem, ik dienu nācās tos bojāt, brienot pa sniegu uz darbu. Sintijas pacietības mērs bija pilns, un viņa uzrasēja primitīvu iekārtu, kas savāca sniegu un aizmeta to malā. Drīz vien ideju ņēma vērā ražotāji un uz ielām patiešām parādījās līdzīgas iekārtas.
Logu tīrītāji - 1903. gads
Mērijai Andersonei piemita vairāki talanti. Viņa bija gan izgudrotāja, gan nekustamo īpašumu aģente, gan vīndare. 1903.gada ziemā Mērija apmeklēja Ņujorku un brauca ar trolejbusu. Viņa ievēroja, ka vadītājam sniegputenī braucamais jāvada ar atvērtu logu, jo citādi viņš neko nevar redzēt. Atgriežoties mājās Alabamā(ASV) Mērija izstrādāja ierīci, kas tīra sniegu no stikla. Ar rokturi vadītās varēja ksutināt gumijas lāpstiņu, kas tīrija logus. 1903. gadā Mērija saņēma patentu uz 17 gadiem un izgudrojumu vēlējās pārdot autoražotājiem, taču tie sākumā uzskatīja izgudrojumu par pārāk sarežģītu. Autoražotāju domas mainījās, un jau ap 1920. gadu logu stikla tīrītāji kļuva par neatņemamu auto sastāvdaļu.
Bruņuveste - 1964. gads
Stefānija Kvoleka bija dzimusi poļu emigrantu ģimenē ASV. 1946. gadā viņa pabeidza koledžu, specializējoties ķīmijā un plānoja turpināt studēt par ārsti. Taču naudas turpmākajām studijā nebija tāpēc viņa meklēja pagaidu darbu ķīmijas nozarē. Stefānija atrada darbu uzņēmumā ''DuPont''. Lai arī viņas sapnis bija ārstes karjera, darbs tik ļoti aizrāva, ka viņa turpināja strādāt savā pirmajā darbavietā. 1964.gadā gadā kopā ar kolēģiem Stefānija mēģināja izgudrot pēc iespējas izturīgāku materiālu riepām un atklāja kevlāru. Tā ir šķiedra, kam piemīt augsta stiprība, viegls svars, elastīgums un ļoti augsta temperatūras izturība. Pat vairāk nekā 400 grādos. Kevlārs ir piecas reizes stiprāks par tēraudu. Jaunais, unikālais materiāls uzreiz atrada pielietojumu. To sāka izmantot ložu necaurlaidīgu bruņuvestu ražošanā. Tā Stefānijas Kvolekas izgudrojums glābis dzīvības daudziem policistiem, karavīriem un ugunsdzēsējiem.
Tev patiks šie raksti
