Dadaisms sākās kā anti - mākslas kustība, kas noraidīja veidu kādā tajā laikā tika pasniegta māksla. Dzimis Cīrihē, Šveicē, šis novirziens bija cilvēku atbilde pirmā pasaules kara šausmām. Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu (tas izraisījis pirmo pasaules karu, tātad tam nevar uzticēties) un līdz ar to arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu. Dadaismam kā novirzienam nav noteiktu raksturiezīmju, bet galvenais kas vienoja visus pasaules dadaistus bija nihiliskā attieksme pret tā laika māksliniekiem un dzejniekiem. Vārds "Dada" nozīmē "koka zirdziņš" franču valodā un "govs aste" kādā āfrikāņu valodā, bet tika izvēlēts vairāk sava naivā skanējuma dēļ. Pēc rašanās Šveicē, dada ātri izplatījās pa Franciju, Vāciju, Krieviju un ASV.
Latvijā dadaisms nebija sevišķi izplatīts, bet tā ietekmi var just Jāņa Steika dzejā.
"Es nevēlos nevienu vārdu, ko izdomājuši citi. Visus vārdus ir izdomājuši citi. (..) Vārds, mani kungi, ir nozīmīga sabiedriska problēma." - Hugo Balls, viens no dadaisma pamatlicējiem.
Tristana Carā pamācība kā ratīt dadaisma dzeju
1. paņem avīzi2
2. paņem šķēres
3. izvēlies rakstu, kas ir tik garš kā tev vēlamais dzejolis
4. izgriez rakstu pa vārdiem
5. ieliec vārdus maisā
6. sakrati
7. saliec savu dzejoli liekot tādā secībā, kādā tev sanāk izlozēt lapiņas.
Dadaisms bija iedvesmas avots tādam populāram 20 gs novirzienam kā Sirreālisms.
