Lielākā daļa no mums šos fenomenus nekad neieraudzīs, tādēļ nepalaid garām iespēju par tiem uzzināt.
http://www.spoki.lv/mistika/Bez-pedam-pazudusi/309987">Kas tad tas?!!!
Dabas brīnumi9
139
0
Jaunzēlandes Rozā un Baltās terases tika pasludinātas par īstu dabas brīnumu. Diemžēl tās tika iznīcinātas 1886. gadā vulkāna izvirdumā. Daudzi tās atļāvās nosaukt par astoto pasaules brīnumu. Vulkāna izvirdums, kas tās iznīcināja bija viens no spēcīgākajiem Jaunzēlandes vēsturē.
Kristālu alas atrodas Čihuahua pilsētā, Meksikā. Tās ir savienotas ar kādām raktuvēm un atrodas 300m dziļumā. Galvenajā istabā atrodas milzu kristāli, kas ir lielākie zināmi tāda veida kristāli pasaulē. Lielākais no tiem ir 11m garš, 4 metru plats un sver 55 tonnas. Ala pati par sevi ir ļoti karsta, gaisa temperatūra tajā sasniedz 53 grādus, bet mitrums 100%. Alas ir slikti izpētītas tieši ekstremālo apstākļu dēļ. Šādā temperatūrā un mitrumā cilvēks bez speciāla aprīkojuma spēj izturēt ne vairāk par 10 minūtēm.
Reklāma
Katatumbo ugunis ir fenomens, kuru var novērot Venecuēlā. Tas notiek tikai vienā konkrētā vietā Katatumbo upes krastos, kur tā ieplūst Marakaibo ezerā. Nelielajā teritorijā ir novērojami spēcīgākie zibeņi uz pasaules. Zibeņo šeit līdz pat 150 dienām gadā. Interesanti, ka 2010. gadā negaisi nebija novērojami vairākus mēnešus un cilvēki jau sāka bažīties, ka tie ir izzuduši, taču tie atgriezās.
Gaismas stabi ir vizuāls fenomens, kuru reizēm var novērot dabā. Tie rodas gaismai ejot cauri ledus kristāliem. Parasti gaisma nāk no saules, kura jau ir nosēdusies aiz horizonta, taču par avotu var kalpot arī ielas laternu gaisma vai mēness.
Penitentes (nemāku iztulkot) ir sniega un ledus veidojumi, kurus dažkārt var atrast augstkalnu reģionos. Tos var raksturot kā tievus asmeņus, kas "izaug" no zemes. Visbiežāk tos var ieraudzīt Andu kalnos 4000m augstumā. Pirmo reizi šo brīnumu aprakstīja Darvins 1839. gadā, toreiz viņš aprakstīja pat 5 metrus augstus asmeņus. Domājams, ka tie veidojas spēcīgo vēju un saules ietekmē.
Reklāma
Moeraki akmeņus var atrast Jaunzēlandes krastos. Tie ir līdz pat 60 miljonus veci un gandrīz ideāli apaļi. Laika gaitā ūdens un vēja erozijas ietekmē senās jūras gultne ir pārveidojušies šādos akmens veidojumos, kuri var būt līdz 5m diametrā un svērt vairākas tonnas.
Lava no milzīga vulkāna izvirduma pārklāja Austrumvašingtonu un daļu no Aidaho (ASV) pirms 15 miljonu gadu. Šādu izvirdumu sauc par bazalta plūdiem. Kad bazalts atdzisa, tad tas sarāvās par 5 - 10% un izveidojās šādas kolonnas. Vējs un lietus laika gaitā ir noapaļojis daudzas kolonnas.
Ledus riņķi ir rets fenomens, kuru var sastapt aukstā laikā upēs. Šie ledus riņķi rodas lēni plūstošās upēs. Visbiežāk tos var sastapt Skandināvijā un Ziemeļamerikā.
Tev patiks šie raksti
