Zinātnieki, šķiet, tā arī nekad nenoks pie kopīgā slēdziena, vai kafija ir veselīga, vai tomēr tā kaitīga veselībai. Kamēr zinātnieki un mediķi veic tūkstošiem pētījumu, vācot pierādījumus par un pret, cilvēki visā pasaulē vienkārši bauda šo burvīgo dzērienu. Daudziem kafijas dzeršana ir neatņemams rīta rituāls, bez kura diena neglābjami sabojāta.
Coffee secrets!1
76
2
Izdzerot tasīti kafijas, jūtamies mundrāki. Tas ir kafijā esošais kofeīns, kas iedarbojas stimulējoši uz centrālo nervu sistēmu un mūs uzmundrina. Kafijas pupiņas kofeīnu satur hlorogēnskābes kālija un kofeīna dubulItsāļu veidā. Un tikai pēc grauzdēšanas, karsējot tās 200 grādu temperatūrā kafijas pupiņās notiek process, kura rezultātā tā kļūst baudāma. Negrauzdētas kafijas pupiņas satur apmēram divus procentus kofeīna, bet grauzdētas vairs tikai no viena līdz pusotram procentam. Savukārt no šī kofeīna daudzuma jau pagatavotā kafijā saglabājas apmēram 80 procentu.
Kofeīna daudzumu kafijā ietekmē augšanas vieta, laika apstākļi un arī grauzdējuma pakāpe, jo vairāk pupiņa tiek sagrauzdētas, jo vairāk arī samazinās kofeīna daudzums. Tajā pašā laikā aromātvielas, kas rodas grauzdēšanas procesā, pastiprina kofeīna iedarbību. Cilvēki bieži iedomājas, ka espresso kafija, kas ir tumša un rūgta, noteikti ir arī stipra - ar augstu kofeīna saturu. Nenoliedzami, kofeīns šādā kafijā ir, tomēr tā nav stiprākā kafija. Aplams ir uzskats, ka tumšā, rūgtā kafijā kofeīna ir visvairāk. Viena no stiprākajām kafijām ir Indija, lai gan pēc krāsas tā ir gaiša kafija. Kofeīna saturs tajā ir ļoti augsts
Reklāma
Kafijas pupiņās ir 13,9 procenti slāpekļa savienojumu, 14,4 procenti tauku, 4,7 procenti miecvielu, 3,9 procenti minerālvielu. Kafija satur nedaudz kaloriju - viena tasīte melnas nesaldinātas kafijas tikai septiņas kalorijas. Pēc ASV Nacionālās medicīnas bibliotēkas datiem, ASV vien ir veikti 19 000 zinātnisku pētījumu par kafiju un tās iedarbību uz cilvēka organismu. Daļa pētnieku apgalvo, ka kafija uz veselību iedarbojas labvēlīgi, daļa, ka iedarbība varētu būt kaitiga. Par šo tematu ir diskutēts daudz, un, šķiet, zinātnieki un mediķi tā ari nenonāks pie vienota secinājuma. Tomēr lielākā daļa atbalsta uzskatu, ka kafija veseliem cilvēkiem saprātīgās devās - divas līdz četras tasītes dienā - ir ne vien nekaitīga, bet pat labvēlīga veselībai. Regulāra tās lietošana samazina risku saslimt ar vairākām nopietnām slimībām.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka divas trīs tases kafijas dienā par 40 procentiem samazina iespēju izveidoties žultsakmeņiem, trīs četras tasītes dienā pasargā no aknu cirozes. Pētījumi liecina, ka regulāra kafijas dzeršana par 24 procentiem samazina arī risku saslimt ar resnās zarnas vēzi. Zinātnieki noskaidrojuši, ka kafija veicina resnās zarnas darbības aktivitāti un kafijā esošās antimutagēnās sastāvdaļas bremzē to mikroorganismu darbību, kas varētu izraisīt vēzi. Savukārt spāņu pētnieki ir nonākuši pie atzinuma, ka regulāra kafijas lietošana samazina smēķētāju risku saslimt ar vēzi. Kafijas lietošana pasargā no caurumu veidošanās zobos.
Zobārsti varbūt tam iebildīs, taču zinātnieki ir pierādījuši, ka kafijai piemīt antibakteriāla iedarbība pret noteiktiem mikroorganismiem, arī pret streptokokiem, kas ir galvenais zobu kariesa izraisītājs. Kafijai ir ari pretaplikuma iedarbība. Lai zobi nenokrāsotos, kafiju iesaka dzert ar pienu un pēc kafijas dzeršanas, īpaši, ja tā ir saldināta ar cukuru un saldo krējumu, izmazgāt zobus. Brazīlijas pētnieki atklājuši: kafija paātrina spermatozoīdu kustību un tādējādi var uzlabot vīrieša spermas auglību. Kafijas dzeršana, iespējams, spēj pasargāt cilvēkus arī no radioaktivitātes, apgalvo indiešu zinātnieki, kas eksperimentējuši ar pelēm. Kafija var radīt miega traucējumus.Taču ir arī cilvēki, kuri izdzer stipru kafiju un saldi aizmieg. Kafija organismā uzsūcas apmēram 30-60 minūšu laikā. Stipru kafiju neiesaka dzert tiem, kuri cieš no kuņģa darbības traucējumiem, kuriem ir augsts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, kā ari stipra nervozitāte.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
