Hey,te atkal es. Šeit būs otrā daļa par Vatikāna mafiju. Ta kā man te vajag 150 zīmju garu ievadu,lai arī man nav vairs ne velna ko teikt :D (vismaz par šo tēmu),es uzraxtīšu k-kādas muļķības (piemēram kā tas,ko tikko uzraxtīju) un savākšu tās nolāpītās 150 zīmes!!!
Trešā daļa sekos pēc pāris dienām :)
PS: Izbaudiet rakstu un uzziniet k-ko jaunu!! :)
Vatikānā ir kāda ļoti īpatnēja organizācija-Reliģisko lietu institūts. Patiesībā aiz šī institūta slēpjas straptautiskā banka,kas drošības un autoritātes ziņā var konkurēt ar slavenajām Šveices bankām. Galvenais rīkotājs šajā finanču iestādē ir Romas pāvests. Pāvesta konta nummurs 01616 automātiski pāriet no viena pāvesta nākamajam. Līdz nesenam laikam šī institūta direktors bija Pols Kazimirs Marcinkus (attēlā) .
Dzimis 1922. gadā Čikāgas graustu rajonā,jau bērnībā par savu elku izvēloties gangsteri Alu Kaponi viņš visādi mēģināja līdzināties slavenajam bandītam. Marcinkus bērnībā ir piedalījies dažādās laupīšanās,uzbrukumos,zādzībās ka arī rēķinu kārtošanā. Nedaudz vēlāk kāds garīdznieks izglāba viņu no kārtējās iesēdināšanas cietumā un deva iespēju izglītoties tālāk. Interesanti ir tas,ka tieši asais prāts un sakari ar bērnības paziņām palīdzēja Marcinkum izveidot spožu reliģisko karjeru. Turklāt Marcinkum bija paziņas pat visietekmīgākajās Vatikāna aprindās. Ar laiku viņš ieguva arī draugus amerikāņu Centrālajā Izlūkošanas Pārvaldē (CIP).
Kādu laiku Marcinkus vadīja arī Vatikāna slepeno dienestu. Kādā no ceremonijām Marcinkus veica varoņdarbu un izglāba pāvestu Pāvilu 6,kuram ar nazi uzbruka algots slepkava. Par šādu drošsirdību varonīgo bīskapu iecēla par Reliģisko lietu institūta direktoru.
Pēc šī notikuma viņš arī kļuva par Kaponi sutānā. Marcinkus savos darījumos apgrozīja miljardus,finansēja politiskās partijas un kontrolēja itāļu-amerikāņu organizēto noziedzību. Pāvests Pāvils 6 par svētā tēva kriminālajām darbībām zināja,taču klusēja,jo bija savu dzīvību viņam parādā.
Pretēji vecajam pāvestam Pāvilam 6 ,jaunais pāvests Jānis Pāvils 1 klusēt netaisījās un nolēma Marcinkus rīcībai darīt galu,ar to arī sākās Marcinkus un Jāņa Pāvila 1 naids. Kad Marcinkus 1973. gadā nolēma pārdot seno katoļu banku Banco Ambroziano baznīcas aprindas ar šo viņa lēmumu bija ļoti nemierā un lūdza arhibīskapa Albino Lučani (attēlā pa kreisi) palīdzību. Lučano ieradās pie Marcinkus uz Reliģisko lietu institūtu. Sarunas laikā Marcinkus izpīpēja veselu paciņu Marlboro,sarunāja lērumu rupjību un savu uzrunu beidza ar piedāvājumu arhibīskapam lasīties prom.
Vēl viena persona,kura iestājās pret garīdznieka Marcinkus darbību bija kardināls Žans Vijo. Dzimis 1905. gadā Francijā. 1944. gadā viņš kļuva par šīs valsts bīskapu konferences sekretāru. 1965. gadā Vijo saņēma kardināla titulu un tika iecelts par Vatikāna premjerministru. Viņam bija raksturīga izmalcināta gaume un viņa izteiktās frāzes kļuva par spārnotiem saukļiem.
Jānis Pāvils 1 apņēmīgi ķērās pie Vatikāna lietām tāpēc Reliģisko lietu institūtu revidēja viena finanšu komisija pēc otras. Pāvests bija nolēmis nomainīt daudzu Vatikāna varas struktūru vadītājus,turklāt dažus no svētajiem tēviem par viņu nodarījumiem nodot tiesai. 1978. gada 28. septembra vakarā Jānis Pāvils 1 veica dažus telefona zvanus un pulksten 21.15 devās pie miera. Viņa personīgais sekretārs pāters Medži novēlēja savam patronam labu nakti uz ko pāvests atbildēja "Ar labu nakti! Un-līdz rītam,ja tāda būs Dieva griba...". Šī frāze tovakar kļuva liktenīga. No rīta māsa Vinčenca,kura pie Pāvesta bija nostrādājusi jau 18 gadus klauvējot pie durvīm nesaņēma atbildi. Jūtot ko nelāgu viņa droši atvēra durvis un iegāja Viņa Svētības apartamentos.
Tas ko Vinčenca redzēja viņu pamatīgi šokēja. Jānis Pāvils 1 sēdēja uz gultas malas,galva nokārta uz krūtīm,bet seju pārvērtuši krampji. Mūķene uzreiz piezvanīja Žanam Vijo,kurš dzīvoja 2 stāvus zemāk. Vatikāna kūrijā klīda baumas,ka Vinčenca uz pāvesta deguna redzējusi brilles,bet rokās-kaut kādas papīra lapas. Pēc Vijo ierašanās brilles un papīri pazuduši tāpat kā čības un asinspiediena zāles,kuras Jānis Pāvils 1 lietoja . Kļuva zināms arī tas,ka mirušā grīda bijusi pievemta,ko Vijo it kā esot saslaucījis. Kā pāvesta pekšņās nāves cēloni minēja infarktu,tomēr pāvesta privātārsts apgalvoja,ka pirms gulētiešanas Jānis Pāvils 1 esot juties ļoti labi.
kārtējais pierādījums tam, ka reliģija ir viens naudas peļņas veids. arī masu savaldīšana, protams. kā piemēru var minēt, pieņemsim, katoļu baznīcas priesteri nevar precēties. un nejau tāpēc, ka dabū izjandalēt kādu sievieti, bet tāda nolūka dēļ, ka bagātiem un ietekmīgiem cilvēkiem sievas jauc galvu. tam pašam slavenajam krievijas ex-prezidentam Putina kungam sieva tika nedaudz ierobežota no viņa paša, kārtības ieturēšanas nolūkos. liels pluss rakstam!
