Šijā rakstā jūs varēsiet izlasīt, kā nacisti spīdzināja pundurus, zēns - varde, neparastākais pāris, "krīperu" un par mazāko cilvēciņu pasaulē.
Ja kādam rodas priekšstats, ka es ņirgājos par šiem cilvēkiem, tad tās ir pilnīgākās muļķības. Dažkārt šādi cilvēki ir laimīgāki un dzīvē sasniedz daudz vairāk nekā veselie! Es viņus apbrīnoju, nevis ņirgājos.
Ovitzu ģimene (Ovitz) - nacistu eksperiments.
No visām dienām un nedienām ko piedzīvojuši tie, kas piedzimuši unikāli, domājams, ka Elizabete Ovitze ir piedzīvojusi daudz ko šausmīgāku. To kā viņa, viņas brāļi un māsas tika spīdzināti un ar tiem eksperimentēja bēdīgi slavenais nacists "Nāves eņģelis" jeb Josefs Mengele.
Ovitzu ģimene bija Transilvānijas (Rumānija) ebreji. Viņu patriahs Šimšons (Shimshon) Īzāks Ovitzs bija cienījams rabīns un pundurītis. Vairums viņa bērnu, ieskaitot Elizabeti, mantoja viņa gēnus un piedzima kā punduri. Pēc Šimšona pēkšņās nāves, atraitne nolēma, ka pēcnācēji varētu ceļot kā mūzikas trupa. Salīdzinoši īsā laikā māsas un brāļi izveidoja "Jazz Band of Lilliput" un sāka apceļot Centrāleiropu.
Līdz 1942. gadam, neskatoties uz nestabilo politisko stāvokli Centrāleiropā, Ovitzu ģimenei izdevās koncertēt, slēpjot savu ebreju identitāti. 1944. gada martā, mazie liliputi uzstājās Ungārijā, kuru tik tikko okupēja vācu karaspēks. 17. maijā Ovitzu ģimene tikai notverti un nogādāti Aušvicē.
Elizabete atminas, ka ieraugot Dr. Mengeli, kurš stāvēja uz platformas dalot jaunpienācējus no, kuriem atbrīvosies visātrāk un kurus ieslodzīs, viņa nespēja ne atraut acis. Mengele bija maldinoši skaists vīrietis un viņa acis iemirdzējās ieraugot Ovitzu ģimeni. Mengele iepriekš bija spīdzinājis un eksperimentējis ar desmitiem dvīņu brāļu un māsu. Patiesībā, Elizabete Mengeles skatienu citēja šādi: "Tagad man būs darbs nākamajos divdesmit gados. Tagad zinātne būs interesanta lieta ko pētīt."
Aušvicē Elizabete un viņas ģimene tika nošķirti un pakļauti dažādiem nežēlīgiem un trakiem eksperimentiem. Kā Elizabete rakstīja: "Vistrakākie bija ginekaloģiskie eksperimenti. Mūs piesēja pie galda un spīdzināšana sākās. Viņi mūsu dzemdēs injicēja dažādas vielas, izraisot asiņošanu. Tie mūs durstīja un nodarīja mums nežēlīgas sāpes. Ir neiespējami vārdos aprakstīt šīs sāpes. Šīs sāpes ilga vairākas dienas pēc eksperimenta. Bet par ko mums tas? Mēs taču arī esam cilvēki... Vai ne?"
Ginekaloģiskā eksperimentēšana bija tik nežēlīga un smaga, ka pat līdzstrādājošie ārsti atteicās turpināt tā darīt, jo liliputu ģimene neizdzīvotu pēc vēl vienas šādas eksperimentēšanas. Mengele kļuva pielaidīgāks, jo viņš negribēja zaudēt savas mīļākās "laboratorijas žurkas". Tā vietā viņš sagatavoja jaunus sadistiskus eksperimentus.
"Viņš ieguva šķidrumu no mūsu mugurām (spinālo smadzeņu likvoru), kad mēs bijām jau uz sabrukšanas robežas, viņš sāka veikt sāpīgus testus smadzeņu, deguna, mutes un roku reģionos. Visi eksperimentu posmi tika pilnībā dokumentēti ar ilustrācijām. Ironiski, ka mēs bijām vienīgie, kuru spīdzināšanas tika dokumentētas. Domājot par nākamajā paaudzēm, kuri varēs studēt zinātni..."
Ovitzu ģimene izturēja septiņus mēnešus Mengeles rokās.
1945. gada 27. janvārī Aušvices ieslodzītie tika atbrīvoti. Elizabeti un viņas ģimeni izglāba Padomju savienības karaspēks.
Josefs Mengele nekad netika notverts vai tiesāts par viņa noziegumiem. Viņš nomira Brazīlijas pludmale, 1979. gadā.
"Mēs sirdīs bijām milži." /Ovitzu ģimene/
Varžu zēns - Samuēls Parks
Samuēls (turpmāk: Sems) piedzima 20. oktobrī 1874. gadā, Bostonā. Viņa pirmā parādīšanās plašākais publika bija 19 gadu vecumā, pateicoties medicīnas studentiem, Čikāgas gadatirgū. Sems piedzima ar diagnozi - osteogenesis imperfecta -, kuras rezultātā ir trausli kauli un tie regulāri lūzt. Līdz16 gadu vecumam viņš bija jau salauzis 58 kaulus (pieaugušam cilvēkam ir ~206 kauli). Visticamāk Sems kaulus visvairāk ir lauzis jaunībā, tāpat arī dzimstot. Dzimšanas procesā iegūto lūzumu dēļ, viņš nekad neizauga un bija kropls. Dēļ viņa kāju izliekuma viņš ieguva iesauku - varžu zēns.
Sems nāca no nabadzīgas ģimenes. Viņa tēvs rāvās melnām miesām, lai atbalstītu un pabarotu savu ģimeni. Sems centās būt neatkarīgs, viņš centās piepūlēt savu trauslo ķermeni, lai nesalauztu kādu kaulu un tam nebūtu vajadzība pēc palīdzības un aprūpes, viņš bija lepns un centās daudz ko panākt bez palīdzības.
Neilgi pēc savas parādīšanās gadatirgū, viņs ieguva popularitāti un viņš uzsāka savu karjeru. Viņš piedalījās izstādēs, karnevālos un muzejos, kas bija paredzēti zemākās kārtas cilvēku izglītošanai, tādējādi viņš nopelnīja labu naudu.
1906. gadā Sems iemīlējas un apprecējās ar Marijlandā dzimušo Idu Granvili. Tomēr viņa eiforija, apmierinātība ar dzīvi, bija īsa. Mazāk neka gadu vēlāk viņa vadītājs (kas palīdzēju viņam visur piedalīties), savāca visu Sema naudu un aizlaidās, atstājot viņu vienu tūrē Džordžijā.
Taču drīz vien atkal sekoja prieki un laime, jo Ida laida pasaulē viņu pirmo bērnu - dēlu, kurš bija pilnīgi vesels. Taču laime bija īslaicīga. Kad Parku pāris gaidīja nākam pasaulē savu otro bērnu - gan sieva, gan zīdainis dzemdībās nomira.
1909. gadā Sems kļuva par atraitni ar mazu bērnu. Parks bija salauzts gan iekšēji, gan ārēji. Viņa veselība pasliktinājās. Viņš saprata, ka ir nolemts vientuļai sabrukšanai - viņš nebija spējīgs parūpēties par bērnu un patiesi iemīlēties otreiz, bija gandrīz neiespējami.
1910. gadā esot tūrē Kanādā ar "Great Patterson Show" , parkā viņš satika jaunu pundurīti. Austrijā dzimusī mazā dāma Semu apbūra. Kā viņš to darīja bērnībā, Sems atkal atteicās būt ierobežots un bija gatavs iekarot dāmu.
Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar Helēnu Himmelu, slaveno "Princess Wee -Wee" (mazo pundurīti), dīvainie mīlnieki bija kopā līdz mūža galam, iegūstot titulu kā "dīvainākais pāris".
Pāris vēl braukāja dažus gadus pa tūrēm. Līdz Sems tikai pie otrā bērna, arī dēla, 1911. gadā. Pēc atvaļināšanas no tūrēm, Sems strādāja nelielā kioskā, līdz 1923. gadā 23. oktobrī mūžībā aizgāja Helēna, 49 gadu vecumā. Samuēls piedzīvoja milzīgas sāpes, bet savā dzīves laikā viņš bija izjutis milzīgu prieku un laimi.
Als un Džīnija Tomaini - Dīvainais pāris.
Als (Aurēlijs) Tomaini ir dzimis 1912. gadā, Ņūdžersijā, septiņu bērnu ģimenē. Līdz divpadsmit gadu vecumam viņš jau bija pāraudzis savu tēvu, viņš bija - resns un 183cm garš. Viņam bija hipofīzes darbības traucējumu, kad viņš pārstāja augt, viņa augums bija sasniedzis - 2,14cm. Lai nopelnītu naudu, viņš sāka piedalīties "dīvaiņu" šovos. Als pieprasīja, lai saka, ka viņš ir 2,56 cm garš un, lai sauc viņu par pasaulē garāko vīru. Neviens nevērtēja Alu pēc viņa izskata, jo viņš tiešām bija jauks un diezgan patiess puisis. Viņš bija kautrīgs, pieklājīgs un labsirdīgs. Laikā kad norisinājās "Lielo Ezeru" izstāde, 1936. gadā, viena maza, jauka dāma izrādīja lielu interesi un veltīja koķetus smaidus lielajam Alam.
Viņas vārds bija Džīnija, dzimusi 1916. gadā 23. augustā, Bluftonā, Indiānā. Tā piedzima ar kroplām, līkām rokām un bez kājām. "Stāvot"tā bija ~ 61cm gara. No 3 gadu vecuma Džīnija piedalījās izstādēs, kurās viņa demonstrēja savu akrobātisko veiklību un izveicīgumu, kā arī skrēja uz rokām. Džīnijas bioloģiskā māte no viņas atteicās. Taču viņu adoptēja, jaunā audžumāte Džīniju ļaunprātīgi izmantoja - izstādīja izstādēs kā lietu un viņas nopelnīto naudu iebāza savās kabatās. Taču 1931. gadā, 19 gadu vecumā viņa iepazinās ar Alu, starp abiem uzliesmoja romantiskas jūtas, tā bija izdevība izbēgt no ļaunās audžumātes.
Neparastais pāris apprecējās Ohaio, 1936. gadā 8. septembrī. Pāris medusmēnesi baudīja pie Niagāras ūdenskrituma un abi turpināja ceļot daudzus desmitu gadus, kā neparastākais pāris. Klusajā sezonā (kad nebija izstādes, pasākumi, u.c.) viņi apmetās Gibsontonā, Floridā.
Gibsontona bija pazīstama kā "neparasto" cilvēku pilsēta. Tajā dzīvoja daudz "dīvaiņu" cirka pensionāri, daudzi, kas tikai tur pavadīja ziemu, bet daži - visu dzīvi.
Neparastais pāris viens otru mīlēja no visas sirds un dvēseles. Als Džīniju vienmēr nēsāja uz rokām vai piesietu uz muguras. Abi dzīvoja pilnvērtīga cilvēka dzīvi, adoptēja bērnus.
Als dzīvoja ilgāk, nekā parasti, šādi milži ar hipofīzes darbības traucējumiem. Viņam visticamāk bieži sāpēja kaut kas, bet viņš to centās neizrādīt. Galu galā viņam pienāca savs laiks un viņš savu mīļoto uz mūžiem pameta 1962. gadā.
Džīnija turpināja dzīvi bez sava dzīvesbiedra. Viņa vairs nekad neapprecējās. 1999. gada 10. augustā pienāca viņas laiks. Viņa tika apglabāta savā un Ala kāzu jubilejā (8.septembrī).
Tomaini ģimene joprojām dzīvo Gibsontonā. Viņu mazmazdēls, Aleks Zanders Marovs (Marrow). Viņš agrāk bija jaunākais zobenu rijējs pasaulē.
Rondo Hatons - "Krīpers"
Rondo Hatons piedzima Hagerstaunā, Marijlandā, 1894. gada 22. aprīlī. Būdams tīņu vecumā tika uzskatīts ne tikai par inteliģentu, bet arī par īstu skaistuli. Par viņu pat balsoja kā par visskaistāko puisi viņa skolā. Pēc vidusskolas Rondo kļuva par sporta ziņu žurnālistu. Tikai pēc Pirmā Pasaules kara viņa liktenis mainījās...
Neilgi pēc kara Rondo skaistā fizionomija sāka mainīties. Šīs izmaiņas sākās ar to, ka acis izskatījās pietūkušas, Rondo ļoti satraucās un centās uzzināt diagnozi. Galu galā Rondo tika diagnosticēta reti hipofīzes traucējumi, zināms kā - akromegālija.
Akromegālijas simptomi viņam attīstījās jau esot pieaugušam. Rondo galva, seja un ekstremitātes pakāpeniski, bet konsekventi kļuva kropli. Viņš par to neiedomājami satraucās. Kamēr viņš strādāja par žurnālistu, viņš lēnām ieslīga depresijā, viņa tuvinieki satraucās, ka depresijas dēļ viņš varētu sev ko nodarīt. Taču 1930. gadā viņa liktenis atkal mainījās, viņam piedāvāja kļūt par aktieri filmā "Hell Harbor" . Režisors Henrijs Kings uzreiz viņam piedāvāja filmā kļūt par kroga sargu. Šīs karjeras laikā Rondo bija ļoti pārsteigts par to, cik ļoti daudz atzinības un uzsvalas viņš guva. Viņam mazliet "sakāpa galvā" un nolēma braukt uz Holivudu, domādams, ka ar savu izskatu pievērsīs uzmanību.
Tomēr viņam bija taisnība - 1944. gadā viņš parakstīja līgumu ar "Universal Studio". Viņš pat filmējās Šerloka Holmsa filmā "The Pearl Death". Sabiedrība viņu apbrīnoja un pieprasīja viņu redzet vairākās filmās. Savā pēdējā filmā "The Brute Man", Rondo bija jāuzskata par zvaigzni. Filma bija daļēji biogrāfiska par to, kā skaists koledžas sportists pēc negadījuma pārvērtās briesmonī.
Rondo Hatons nomira 1946. gada 2. februārī, gandrīz astoņus mēnešus pēc viņa pēdējās filmas, ar sirds problēmām, ko radīja akromegālija.
Interesanti tas, ka Rondo nāve daudziem neko īsti neizteica. Viņa slavas gājiens bija 1960. un 1970. gadu laikā, kad strauji attīstījās interese par "Universal Studio" šausmu filmām.
Par nožēlu - daudziem slavas gājiens sākas tikai pēc nāves.
Paulīne Mastere - Dzīvā lelle.
Paulīne Mastere ir pasaulē mazākā pieaugusī sieviete, kāda jebkad pasaules vēsture reģistrēta. Paulīne tikai ieklauta Ginesa rekordu grāmatā, jo tās augums bija vien ~ 60cm. Dzimusi 1876. gada 26. februārī, Nīderlandē. Paulīne jau mātes dzemdē bija tikai 30cm gara. Pēc dzimšanas viņa bija tikai nedaudz vairāk par 30cm. 19 gadu vecumā viņa bija sasniegusi jau pilnu augumu - 60cm, viņa bija neticami maza, bet precinieku viņai netrūka. Viņa bija prasmīga akrobāte un dejotāja, lai cik neticami tas neizklausītos. Traģiski, bet ierodoties Ņujorkā (tūres laikā) viņa saslima ar meningītu un pneimoniju. 1895. gada 1. martā, viņas dzīvība izdzisa.
Raksts interesants un forši, ka arī nav sadrumstalots, lai tikai vāktu cepumus. Bet viens gan mani interesē - skolās vairs latviešu valodu nemāca? Es domāju tieši par pareizrakstību, sakarīgi izklāstītu domu... Kaut kā skumji, ka lasīt traucē kaut kādas muļķīgas kļūdas.
kkaa dizheni neizskatas ka tur tos dzive nesaudzejusi, tikpat labi varetu pastastit savu dziives celu un kam esmu gajis cauri un tas arii nav nosaucams par vieglu dziivi, ja ok tur dazhus spiidzinaaja utml., bet ka lasiju, tad vairums pelnija labi ar savu diivaino paskatu, tad tas tad shitas... nu nez man kkaa ar izskatu nav nacies neko nopelnit man smagi jaastraadaa lai buutu labaakais savaa jomaa un ari neaizvietojams.
Tad sanaak ka vairumu no mums cilvekiem dziive nesaudzee, katram savs staasts, bet neviens nezkapec nezhelojas, kgan varetu... sakt zheloties un dramatizet visu ta ka apkrtejiem butu zheel un zhelotu ari to nelaimigo.
