Cietsirdības stīga!12

MONGOĻU TAUTA.Mongoļi bija neizglītoti cilvēki, rupji sakot, analfabēti, ticīgi šamanismam un, iespējams, viņu nebija vairāk kā 700,000. Mūsdienās viņu valoda ir aprakstīta kā Altaic, kas nav radniecīga Ķīniešu valodai. Šī valoda ir cēlusies no Altaju kalna iedzīvotājiem rietumu Mongolijā. Viņi bija gani, kas devās ganībās zālainajās prērijās Gobi tuksneša ziemeļos un dienvidu Sibīrijas mežos. Pirms 12.gs, mongoļi bija sadalījušies, virzoties uz priekšu mazās grupās, kurus vadīja virsaitis vai hans. Viņi dzīvoja mazās, pārvietojamās teltīs – Jurtās. Mongoļi bieži cieta lielus zaudējumus, kā arī viņiem neveicās ar laukiem, kuros ganījās viņu mājdzīvnieki. Viņi bieži cīnījās par kūdru, kad pienāca grūtāki laiki, laiku pa laikam devās uzbrukumos, kur galvenais nolūks bija ievākt laupījumu nevis izliet pretinieku asinis.

VARENAIS VALDNIEKS.Čingishans (1162-1227) bija barveža Kiyat-Borjigid Yisugei dēls. Viņu nosauca par Temudžinu (Temujen) , par godu tatāru virsaitim, kuru viņa tēvs sagūstīja, Čingishanam piedzimstot. Leģenda stāsta, ka jaundzimušajam Tumudžinam uz delnas bija asins trombs, tā bija zīme, kas liecināja par to, ka viņš ir izredzētais. Kad Temudžins bija zēns, viņa tēvu noindēja tatāru grupa, viņa cilts izjuka un izklīda, pametot virsaiša ģimeni un Temudžina māti Ho’elunu, atstājot viņas bērnus vienus. Temudžinu cildināja kā inteleģentu, drosmīgu un izveicīgu kareivi, jau jaunības gados. Viņš bija potenciāls drauds citu cilšu līderiem. Jau kā jauns vīrietis, par spīti lielajām grūtībām, viņš nemitīgi saskārās ar briesmām, taču pateicoties savam gribasspēkam, viņš ne uz mirkli, nepadevās. 1189.gadā viņš tika iecelts par jaunu Kiyat’ līderi.

ČINGISHANA KAUJAS TAKTIKAS. EZERĀ IEVILNĀŠANAS TAKTIKA. Šo taktiku viņš izmantoja, kaujā pret Ong Khaan. Galvenā ideja bija novājināt pretinieka karaspēku, ļaujot sadalīties tiem vairākās grupās un vēlāk izkaust tās pa vienam. Šī taktika ļāva uzbrukt pretinieka karaspēkam no visām ezera pusēm. Galvenais mērķis bija sakaut lielāku armiju ar mazāku karaspēku. Kā zināms, tad Čingishana karaspēks nebija diez ko liels, tādēļ, lai vilinātu pretinieku uz domu, ka viņš nāk uzbrukumā ar milzīgu karaspēku, Čingishans lika saviem kareivjiem piesiet bluķus pie zirgiem, tādējādi skrienot uzbrukumā, bluķi sacēla lielus putekļu mākoņus, līdz ar to izskatījās, ka virsū dodas milzīgs karaspēks.

Naktīs Čingishana karaspēks sakūra neskaitāmās vietās ugunskurus, kas no tāluma liecināja, par lielu kareivju daudzumu, līdz ar to iedvesa pretiniekā lielākas bailes.

ČINGISHANA IEKAROJUMI.Čingishans kopā ar savu impēriju iekaroja Ziemeļu Ķīnu, Afganistānu un Persiju, Azerbaidžānu, Armēniju un Austrumeiropu. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu km² Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko valsti cilvēces vēsturē.