Būtnes, kas dzīvo okeāna dzīlēs8

Jūras velns ir satopams tropu un mērenās joslas ūdeņus - Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā. Šīs zivis raksturo želejveida, lodveidīgs ķermens, liela galva, draudīgi lieli, asi, stiklaini, zobi, kuri atrodās Jūras velna ieslīpajā mutē.

Zivs - lāse ir dziļūdens zivs. Tā dzīvo dziļos ūdeņos pie Austrālijas un Tasmānijas krastiem, kā arī Jaunzēlandes ūdeņos. Sakarā ar zema blīvuma miesu šīs zivs forma ir ļoti atšķirīga. Blobfish mājo dziļumā,kur spiediens ir vairākus desmitus reižu augstāks nekā jūras līmenī. Jūras gurķa miesa galvenokārt sastāv noželejveida masas , kuras blīvums ir nedaudz mazāks nekā ūdens. Tas ļauj zivij peldēt virs jūras grīdas, netērējot enerģiju peldēšanai.

Zilais pogu astoņkājis

Lielmutes zutis tiek dēvetas arī par Pelikāna zutīm. Šīs zutis ir dziļūdens zivis, reti cilvēki ar šos zivi ir sastapusies, taču dažkārt tiek nozvejotas zveja tīklos. Pelikāna zušu nozīmīgakā iezīme ir tās lielā mute, daudz lielāka nekā tās ķermeni. Muti var atvērt pietiekami plaši, lai varētu norīt zivis, kurasir daudz lielākas nekā pati zivs.

Goblin haizivs ir reta suga dziļjūras haizivs. Mūsdienās sauc par  "dzīvo fosīliju", tā ir vienīgā saglabājusies pārstāve Mitsukurinidae ģimenei, ar ciltsrakstiem aptuveni 125 miljonus gadus veca. Šī rozā āda dzīvnieks ir īpatnējs profils ar iegarenu, saplacinātu purnu. Šai zivij ir divi žokļi, otrs komplekts skavu rīklē, ko sauc par rīkles žokli. Kad šīs zivis ir nobriedušas, tās parasti ir starp 3 un 4m garas.  Goblin haizivis apdzīvo augšējās kontinentālās nogāzes, zemūdens kanjonus un jūras pacēlumus.

 Elles vampīrs ir drīzāk skaists nekā briesmīgs. Kaut arī šis kalmāru tips nedzīvo tādā pašā dziļumā kā parasts kalmārs. Šis kalmārs atrodas ļoti dziļi ūdenī, precīzāk, 600-900 metri, kas ir dziļāk nekā priekš parastiem kalmāriem. Augšējos slāņos viņa apdzīvotājā vidē ir neliels saules daudzums, tāpēc viņam veidojas pašas lielākās acis (proporcijā pret ķermeni, protams), lai satvertu pēc iespējas vairāk gaismas. Bet pats apbrīnojāmākais ir viņa aizsardzības mehānisms. Tumšajās dzīlēs, kur viņš dzīvo, viņš izlaiž bioluminiscējošo "tinti", kas padara aklu un "nosit no sliedēm" citus dzīvniekus, kamēr viņš pats aizmūk. Tas darbojas pārsteidzoši labi, īpaši, kad ūdeņi nav apgaismoti. Viņš var izstarot zilganu gaismu, kas, skatoties no apakšas, palīdz nomaskēties, bet, ja viņš ir pamanīts, viņš izgrozās un ietinas savā melnajā mantijā...un pazūd.

Lielmutes haizivs ir vien no izvairīgākajām mugurkaulnieku sugām pasaulē. Par tās eksistenci cilvēce uzzinājusi relatīvi vēlu - pirmā lielmutes haizivs tika noķerta Havaju salās 1976.gadā. Savu nosaukumu ieguva pateicoties lielajai mutei, caur kuru tā filtrē jūras ūdeni. 2010. gada martā filipīniešu zvejniekiem paveicās, viņi nejauši noķēra četrus metrus garu un pustonnu smagu lielmutes haizivi. Vīri dikti sapriecājās un nolēma lielo lomu nosvinēt –zivi piebeidzot un izvārot kokospienā.

Dana astoņkāju kalmārs