''Ciems drūmi sakustas,pēc šķēpiem roku sniedz,
Šķind smailie asmeņi, bez valda zirgi zviedz,
Un gaiļiem nodziedot ,pa ceļu oši ēnā
Pulks dodas tālumā pret zvaigzni gaitā lēnā.''
/J. Mednis/
Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus.0
11
0
Valters fon Pletenbergs ir viens no nedaudz ievērojamiem Livonijas valstsvīriem. Viņš kļūst par ordeņa mestru ļoti grūtā brīdī /1494. g./ Vēl gan pastāv pamiers ar Maskavu, bet nav šaubu ,ka krievi atjaunos uzbrukumus. Māras zemē valda nesaskaņas, un pašā ordenī nav disciplīnas.
Ap domīgi ,bet ar stingru roku jaunais mestrs cenšas ieviest kārtību izlaidīgajā ordenī. Zināmā mērā tas viņam izdodas. Arī valdnieku starpā sadarbība kļūst labāka.1498. gadā sanāk ''zemes diena'' Valkā, lai apspriestos par valsts aizsardzību. Šoreiz pieņem vairākus svarīgus lēmumus. Nosaka arī, cik lielus spēkus karā sūtīs latviešu un igauņu zemnieki.
Reklāma
Bez tam Platenbergs ievada sarunas ar vairākām valstīm par kara savienību pret Maskaviju. Tādu izdodas noslēgt tomēr tikai ar leišiem. Drīz atjaunojas kara darbība. Platenbergam izdodas sapulcināt samērā spēcīgu bruņinieku un zemnieku armiju. 1501. gadā šie vācu, latviešu un igauņu bruņotie spēki dodas pāri austrumu robežai. Krievi neiztur Māras zemes armijas triecienu un bēgot pamet kaujas lauku. Vajājot nogalina daudz maskaviešu un iegūst lielu laupījumu. Velti izgaidījies leišu palīgspēku, Platenbergs atsakās no tālākā karagājiena un atgriežas Livonijā.
Nākošajā gadā Maskava vāc kopā lielus spēkus cīņai pret Māras zemi. Uzņēmīgais Platenbergs nolemj negaidīt krievu uzbrukumu un ved savu bruņinieku un zemnieku armiju atkal pāri robežai. Pretinieki satiekas netālu no Pleskavas pie Smolinas ezera. Maskaviešiem ir liels skaitlisks pārsvars, un tie ir pārliecināti par savu uzvaru.
Cīņai sākoties , viņi no visām pusēm ielenc Pletenberga armiju. Bet Livonijas bruņinieku smagā kavalērija pilnīgi saārda krievu un tatāru pulkus. Trīs reizes turp un atpakaļ bruņinieki kaujot un dragājot izjāj caur ienaidnieku rindām. Krievi nonāk pilnīgā sajukumā un metas bēgt. Arī uzvarētāji ir noguruši no krievu kaušanas -notraipīti asinīm un putekļiem, un viņu zirgi nodzīto līdz pēdējam. Krievu atliekām tādēļ izdodas bēgt.Varonīgi ir cīnījušies arī latviešu spēki. Ķoniņam Andrejam Peniķim, kas komandē kādu latviešu pulku, mestrs pēc kaujas izlēņo jaunu novadu.Šī Platenberga uzvara pie Smolinas ezera 1502. gadā vairo mestra ietekmi valsts dzīvē. Māras zemei tā dod mieru vairāk nekā uz 50 gadiem.