Tie neprātīgāki par lopiem ir,
kas slāpes remdē ne ar ūdeni, bet vīnu. .
/Diogens/
Turpināšu stāstu par laikmetu, izvairoties no globālu politisku tēmu apspriešanas. PSRS 1970. gadā. Visās malās dunēja būves, attīstījās savdabīgā, lielvalsts pilnībā kontrolētā, ekonomika. Bija izaugusi jauna paaudze, izglītota, atšķirīga no iebiedētajajiem Staļina laika vergiem, sāka aizmirsties drūmie totalitārisma asiņainie notikumi, kuri risinājās apmēram līdz 1950. gadam.
Ko tas nozīmēja pie varas esošajiem? Impērija bija jātur kopā, un to valsti nebūt nevadīja muļķi. Ekonomikas augšupeja radīja naudas pārpalikumu majsaimniecībās, kas bija jāizņem no apgrozības, citādi varēja izveidoties nekontrolēta ēnu ekonomika, līdz ar to – paralēla pāvaldes sistēma, kura, savukārt, neizbēgami radītu ietekmīgus finanšu turētājus. Arī pilsoņu augstais vispārējais izglītotības līmenis apdraudēja pie varas esošo autoritāti. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā – par kontroles mehānisma pamatu, valdošie izvēlējās alkoholu.
Jau pirms Brežņeva laikos sākās visaptveroša alkohola rūpnīcu būve visā Savienībā.
Mazliet aptuvenas statistikas. Absolūtā alkohola patēriņš uz vienu (šeit- jebkuru, no jaundzimušā, līdz sirmgalvim) PSRS pilsoni 1960. gadā bija 3 litri gadā uz cilvēku. 1980. gadā tas sasniedza 11 litrus uz cilvēku. Skaitļi ir precīzi, jo tā laika mājsaimniecībās, ja neskaita niecīgus daudzumus, alkoholu neražoja - tas bija aizliegts un tika ļoti stingri kontrolēts.
Cik tas ir – daudz vai maz, 11 litri alkohola gadā? Tas ir vismaz 55 puslitra pudeles degvīna uz katru iedzīvotāju, jeb 265 pudeles degvīna uz piecu cilvēku ģimeni gadā! Pašizmaksa vienai degvīna pudelei tad bija 15 kapeikas, mazumtirdzniecības pārdošanas cena 3,65 rubļi. Valsts bruto peļņa – vairak par 50 miljardiem rubļu gadā. Jautajums par brīvo līdzekļu izņemšanu bija atrisināts, tieši tāpat, kā masu kontroles jautājums.
Diemžēl, ļoti ātri saka parādīties šī ekonomiskā ''risinājuma'' ēnas puses. Reģistrēto alkoholisma slimnieku skaits PSRS pieauga 11 reizes – no 0,5 miljoniem 1960. gadā, līdz 5,5 miljoniem 1980. gadā.
Tuvojoties 1980. gadam, alkoholisma seku ietekmē ieņemto un dzimušo bērnu skaits ar iedzimtām problēmām pieauga katastrofāli strauji. Zināms, ka reizēm bērni dzimst ar iedzimtajiem defektiem, atpalicību, bet normālos apstākļos, tas notiek reti..
Latvijā 1960. gadā bija 12 palīgskolas un internātskolas šadu bērnu audzināšanai, uzturēšanai. 1980. gadā mums jau bija 56 skolas bērniem ar atpalicību vai fiziskiem iedzimtiem defektiem, pie aptuveni nemainīgas dzimstības. Pareizāk sakot, dzimstības pieauguma tempi tad apstājās, bet dabīgais pieaugums, vismaz Latvijā no stabili augoša iepriekšējās desmitgadēs, strauji sāka tuvoties robežlīnijai.
Iedarbinātā iedzeršanas propogandas mašīna turpināja darboties, lai gan valsts vadība sāka saprast, ka sakotnējais ieguvums jau stabili pārvērties par trīskāršiem zaudējumiem produktivitātes un kvalitātes krituma, milzīgo medicīnisko izdevumu un intelektualā viduslīmeņa pazeminājuma dēļ. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kapēc to laikposmu iesauca par Brežņeva Stagnāciju.
Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka nācijas, kuru vidējais alkohola patēriņš pārsniedz 8 litrus gadā uz cilvēku, ir pakļautas neizbēgamam deģenerēšanās un iznīcības procesam.
Turpinājums sekos..
ps. iespējams, kādi statistikas dati nav pilnīgi precīzi, uzticos dažādos avotos gūtai inormācijai
Pirmais raksts, par 60-jiem gadiem, šeit: http://spoki.tvnet.lv/vesture/Brezneva-tautu-nodzirdisanas/684749
vēl viens raksts, kas arī skar alkoholisma tēmu: http://spoki.tvnet.lv/sports/Legala-narkotika-etanols/682872
Alhokolu visas filmas radīja, lai valstī augtu ekonomika, visi dzertu tos draņķus un politikai uz cilvēkiem bija uzspļaut!
Tas grādīgais pūķis ir viens liels draiskulis, un visu vājo raksturu cilvēku korišs..!
Tas ir, tīrs spirts(absolūtais alkohols), degvīns parasti ir 40% šķīdums ;)
Sekas joprojām ir pamanāmas Latvijas administratīvajā teritorijā. Arī šaušalīgi smagie likumi attiecībā uz citiem apreibināšanās veidiem arī nāk no padomju likumdošanas. Ne velti tā ir tik drastiska lai protams atbalstītu dominējošās vielas pirkšanu. Nevienā Eiropas valstī nav tik nežēlīgi sodi par alternatīvu vielu lietošanu kā tas ir latvijas administratīvajā teritorijā. Alkohols ir depresants.
jebkurā sistēmā, ne tikai sabiedriskajās, tas ir koks ar diviem galiem. ja centies maksimāli panākt kādu efektu, būs cits pretefekts. balanss - lūk tā ir māksla. neteikšu, ka mūsdienu rietumu sistēmā kāds censtos balansēt, bieži vien šķiet, ka tādu pašu lopu baru vien audzina, tikai tagad alkohola vietā ir lielveikalu lētie krāmi, uz kuriem vairums pavilkušies un gatavi notriekt visu savu naudu.
Nedaudz no citas bet tās pašas operas. Valsts standarta . jeb ГОСТ vēstures.
PSRS laikā par rupjiem ГОСТ pārkāpumiem varēja ielidot cietumā uz 8 gadiem, ja tas bija pārtikas industrijā un kura dēļ bija masveida saindēšanās. Tagad pie mums tikai pakrata ar pirkstu un neliels sods sliktākajā gadījumā.
1972.gads 26.decembrī stājas spēkā Valsts standarts Etilspirtam.
ГОСТ 18300-72
Drošības sadaļā Nr 5 Pirmajā punktā lasām sekojošo:
„Etilspirts – ir viegli uzliesmojoša, bezkrāsaina viela ar tai raksturīgu smaržu, kas ir stipras iedarbības narkotika, kura izraisa uzbudinājumu, bet vēlāk arī centrālās nervu sistēmas paralīzi….”
26.dec 1982.gads tiek labots un izteikts sekojošā redakcijā:
ГОСТ5964-82
„Etilspirts – ir viegli uzliesmojoša, bezkrāsaina viela ar tai raksturīgu smaržu, kas ir stipras iedarbības narkotika, kura izraisa uzbudinājumu.”
1993 gadā ir šādā redakcijā:
„Etilspirts – ir viegli uzliesmojoša, bezkrāsaina viela ar tai raksturīgu smaržu.”
Te jāpiebilst, nekādu narkotiku un nekādas citas vainas. Dzeriet droši, jā šis galējais ГОСТ5964-93 vēl jo projām spēkā + vēl ir ТУ kuru nosaka pats ražotājs un valsts neiejaucās tai lietās.
