Ir pamatots iemesls tam, kāpēc cirks mūsdienās daudzos izraisa nepatīkamas emocijas un asociācijas. Seno laiku cirki nereti bija bīstami, darbiniekiem tajos pat bieži bija nepiemēroti dzīvošanas apstākļi. Akrobāti, trapeces mākslinieki, zobenu rijēji un citi mākslinieki nereti priekšnesumu laikā mira.
Citas baisas cirka atrakcijas, piemēram, cilvēku zoodārzi un tā sauktie “frīkšovi” mūsdienās šķiet pilnīgi nepieņemamas un neētiskas.
Apmeklētāji ieradās, lai vērotu “frīkšovu”
Dīvaiņu šovi jeb “frīkšovi” ir iedvesmojuši daudzas filmas, seriālus, mākslas darbus un, protams, Helovīna kostīmus, tas viss saistīts ar šo šovu biedējošo, nepatīkamo dabu. Indivīdi ar fiziskām anomālijām bija cirku galvenais peļņas avots, tie iekļāva tādus dīvaiņus kā Bārdaino Dāmu, Krabju Zēnu, Kamieļmeiteni un Siāmas dvīņus Čengu un Engu.
Kamēr daudzi dīvaiņu šova mākslinieki cirkam pieveinojušies labprātīgi, ir liecības par to, kā daudzi tika apmānīti vai nolaupīti un spiesti piedalīties šajā biznesā.
Deformēti embriji un citas dīvainības tika izstādītas burkās
Kamēr dīvaiņu šovi auditoriju priecēja ar īstiem, dzīviem apskates objektiem, dīvainību izstādēs varēja apskatīt īpašus cilvēku embriju eksemplārus, kuriem bija novērojamas dažādas deformācijas un citi traucējumi. Lai gan iekonservēšana jau bija aktuāla 1500. gados, šādas izstādes kļuva populāras 1950. un 60. gados. Bieži vien šāda veida ceļojošās atrakcijas pēc likumdošanas saņēma pelnītu sodu. Daži no cirkiem turpināja izstādīt viltotas cilvēku atliekas.
Šāda veida atrakcijas mūsdienās ir redzamas reti, parasti iekonservētas ķermeņa daļas var redzēt muzejos un pētniecības laboratorijās.
Cilvēku zoodārzi izcēla kultūras dažādību nežēlīgos veidos
Daudzas vēstures cirka atrakcijas mūsdienu cilvēkiem šķiet vienkārši nepatīkamas un biedējošas, bet cilvēku zoodārzi latiņu paceļ vēl augstāk. Cilvēku zoodārzs ir tieši tas, ko var iedomāties: cilvēki izlikti apskatei kā dzīvnieki zoodārzos. Šajos zoodārzos bieži bija sastopami āfrikāņi vai iezemieši.
Šīs baisās, necilvēcīgās darbības lieliski parāda to, kādas bija sabiedrības normas un nostāja 20. gadsimta pirmajā pusē.
Cilvēki-lielgabala lodes šāvās 30 metru attālumā
Priekšnesums ar nosaukumu “cilvēku lielgabals” ir tieši tas, pēc kā izklausās: cilvēks iekārtojas lielgabalā un tiek izšauts, un piezemējas vairāk kā 30 metru attālumā.
Šie lielgabali parasti darbojās ar atsperi. Priekšnesumos tika piesaistīti pirotehniķi, lai priekšnesuma laikā radītu dramatiskāku skatu.
Ņemot vērā to, ka šis priekšnesums bija diezgan nepredzams, iespējamas cilvēka vai mehāniskas kļūmes dēļ, nemaz nepārsteidz fakts, ka šie priekšnesumi beigušies arī letāli. Viena no pašām pirmajām māksliniecēm, Zazela, neveiksmīgas pezemēšanās rezultātā lauza mugurkaulu un gāja bojā. Nesenā gadījumā, 2011. gadā, drošības tīkls sabruka un mākslinieks guva nopietnas traumas, kuru rezultātā mira.
Staigāšana pa virvi bija ļoti bīstama
Staigāšanu pa nostieptu virvi aizsāka senie grieķi, tā kļuva par ierastu cirka priekšnesumu sastāvdaļu. Vēsturē iegājusi ģimene "Lidojošie Valendas", kuri savos priekšnesumos veidoja septiņu cilvēku piramīdu. Reiz, neveiksmīga priekšnesuma laikā, mākslinieki krita un divi no tiem gāja bojā, viens kļuva paralizēts.
Arī citi Valendu ģimenes locekļi ir miruši no šādiem kritieniem, piemēram, Karls Valenda 1978. gadā nāvējoši krita, ejot pa virvi, kas nostiepta starp divām augstceltnēm.
Šis līdzsvara un izturības izaicinājums vēlāk kļuva populārs arī ārpus cirka sienām, kad cilvēki dažādās vietās un augstumos sāka izrādīt savas prasmes. Fredijs Noks reiz pa nostieptu virvi nogāja vairāk kā 1 kilometru, atrodoties vairāk kā 3 000 metru virs jūras līmeņa.
Akrobāti veica sarežģītus un bīstamus trikus, atrodoties 15 metru augstumā
20. gadsimta sākumā akrobāti veica apbrīnojamus trikus, atrodoties gaisā. Tā sauktā "Gaisa Vingrotāju Karaliene" Liliana Leitzela veica trikus 15 metru augstumā. Priekšnesuma nobeigumā viņa parasti satvēra riņķi un griezās tam cauri tik ātri, ka viņas roka ar katru griezienu izmežģījās un atgriezās atpakaļ vietā. Viņa šo triku izpildīja gadiem, bet 1931. gadā, viņas ekipējums viņu pievīla un Leitzela nokrita, un mira no ievainojumiem pēc divu dienu mocībām.
Trapeces mākslinieki varēja nomirt pat tad, ja iekita tīklā
Cirka apmeklētājiem ļoti patīk vērot trapeces māksliniekus, kuri lido pa gaisu, pilnībā paļaujoties uz to, ka sasniegs mērķi: vai nu kādu no trapeces stieņiem, vai kāda cita mākslinieka izstieptās rokas.
1897. gadā, 18. gadus vecā Lena Džordana izpildīja pirmo trīskāršo salto, triks bija tik bīstams, ka trapeces mākslinieku vidū ts tika iesaukts par "nāvējošo lēcienu".
Nažu metēji svieda nažus kustīgajā nāves ratā
Senajos cirkos nažu metēji meta nažus mērķos, kas atradās blakus nekustīgam cilvēkam, vai arī griezošajā nāves ratā, pie kura bija piestiprināta "mērķa meitene".
Gibsonu pāris šo priekšnesumu pacēla jaunos augstumos, kad Gibsones kundze tika pārklāta ar papīru, lai nažus metošais vīrs viņu neredzētu.
Nirēji lēca seklos baseinos no 30 metru augstuma
Cirka mākslinieki bieži izklaidēja apmeklētājus ar apbrīnojamiem lēcieniem parastos baseinos. Ar laiku cilvēkiem parasta lēkšana apnika un auga cilvēku pieprasījums pēc šoka un apbrīnas momenta, tādēļ mākslinieki izpildīja lēcienus no augstākiem punktiem, lecot seklos baseinos, ievērojami palielinot ievainojumu risku.
Viens no šiem māksliniekiem, Rojs Fransens, visu dzīvi pavadīja izpildot šāda veida trikus. Reiz 1948. gadā viņš lēca no 33.5 metru augstuma 2 metrus dziļā baseinā. Diemžēl, viņš mira priekšnesuma laikā 1985. gadā.
Spēkavīri un sievietes spēja pacelt vairāk kā 450 kilogramus
Spēkavīri bija vieni no pieprasītākajiem māksliniekiem, neskatoties uz nepareizjiem uzskatiem, priekšnesumos uzstājās arī spēcīgas sievietes.
Protams, ar parastu svaru celšanu nevarēja pietiekami izklaidēt skatītājus. Signors Lavanda, vīrs ar dzelzs žokli, varēja noturēt vairākus ūdens mucā sēdošus vīrus, izmantojot tikai muti.
Cirks vispar ir vesela pasaule , valsts valstii... Senak it seviski. Iesaku palasit - ,,Humberto cirks ,, .
drausmas
