Stāsts, kurš padarīja gaili Maiku slavenu, sākās tajā brīdī, kad citiem viņa sugasbrāļiem tas parasti beidzas
Bezgalvainā gaiļa piedzīvojumi14
382
0
1945 gada 10 septembrī fermeri Loidu Olsenu sieva aizsūtīja uz vistu kūti sagatavot vienu no jaunajiem gailēniem nokļūšanai uz pannas, atstājot sievasmātei par prieku labi garu kakliņu. Tiesa, tā visa rezultāts nebija iepriekš paredzētais.
Gailis ne tikai ne par ko negribēja atstiept kājas, bet pat centās savam pāri darītājam ieknābt ar neesošo knābi. Loidam par izbrīnu, viņš atgriezās pie parastajām vistu nodarbībām- kašņājās pa pagalma smiltīm un viskaut ko tādu. Kad nākošajā rītā viņš atrada gaili mierīgi guļam uz laktas ar apcirsto kaklu zem spārna, Olsens izdomāja, ka, ja reiz viņam ir paveicies izdzīvot, tad lai viņš arī turpina tādā pašā garā- vēl jo vairāk tāpēc, ka skats tiešām bija visai neparasts, un tuvi un tāli kaimiņi nāca apbrīnot staigajošo vistas cepeti.
Reklāma
Bet, par cik knābāt graudus un dzert ūdeni Maiks nevarēja, lai kā arī censtos, Loids uzņēmās barot gaili ar pipeti.
Pēc nedēļas Olsens saprata, ka tāds dabas brīnums un acīmredzama anomālija ir kaut kas tāds, kur zinātņu vīriem arī būtu savs vards sakāms. Olsena mājai tuvākie bioloģijas virzienā mācītie ļaudis mājoja 250 jūdžu attālajā Soltleiksitijā, uz kurieni ar automašīnu arī tika nogādāts gailis Maiks. Jūtas universitātes biologi, kārtīgi izpētījuši cietušo dabas brīnumu, paziņo9ja sekojošo: cirvja asmens bija pagājis garām miega artērijai, un asins receklis traucēja gailim noasiņot. Lai arī gailim nebija galvas, bet liela daļa muguras smadzeņu un viena auss bija palikusi vesela. Tā kā lielākā daļa refleksu vistai ir muguras smadzeņu ziņā, viss process gailim beidzās labāk, kā cerēts, un sievasmāte viņa kakliņu dabūja pagaidīt.
Nākošajos 18 mēnešos, kurus Maiks nodzīvoja kā "apbrīnojamais cālis bez galvas", viņš uzbarojās no 1 kg 100 gramiem līdz divarpus kilogramiem, kļuva vīrišķīgs un ieguva jaunu apspalvojumu. Kā Olsens stāstīja intervijās "Maiks bija brīnišķīgs gaiļu sugas eksemplārs, ja neskaita galvas trūkumu". Fenomenam vistu kūtī sāka pietrūkt vietas, un katrs, kurš gribēja, varēja viņu par 25 centiem apskatīt, kad Olsens devas tūrē pa visu Ameriku. Bezmaksas reklāmu viņa pasākumam gādāja vai visi Amerikas žurnāli, "Life" un "Time Magazine" ieskaitot. "Apbrīnojamais Cālis" tika novērtēts par 10 000 zaļajiem, un par tikpat arī apdrošināts.
Maika stāsts beidzās tikpat pēkšņi, kā sācies- pēc 18 mēnešiem kādā Arizonas tuksneša viesnīcā Maiks sāka slāpt, un Olsens pusmiegā nepaspēja pietiekoši ātri atrast pipeti, lai iztīrītu viņam kaklu.
Vēl neskaitāmi Maika sugasbrāļi samaksāja ar savām dzīvībām par savu īpašnieku vēlmi arī tikt pie līdzīga bezgalvaina gaiļa, bet vairāk nevienam tas neizdevās.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
tiešam interesants raksts 
