›

Beer 1

14 0

Kā tad mēs to visu dabonam beigās gatavu :

1. Pats pirmais , ko mēs daram diedzējam graudus ūdenī un tad kaltējam.

2. Misas iegūšana / filtrēšana - iesals tiek uzkarsēts , kā rezultāta no karstuma atbrīvojas enzīmi , un graudu ciete pārvēršas cukurā , turklāt filtrēšanas procēsā tiek iegūta misa

3. Apiņu pievienošana un vārīšana - liksim vārīt misu ar apiņiem nerūsējošā tērauda kaut kādā traukā , bet tās vēl nau beigas šis kiš miš mums jāatdzesē.

4. Fermentācija - tiek pievienots ieraugs , kas pārvērš cukuru par etilspirtu un ogļekļa dioksīdu , gāze tiek novadīta nost protams un mūsu traukā paliek mūsu ALUS vai vēl var to saukt par JAUNO ALU

5. Pašās beigās alu novieto aukstā vietā un pirms iepildīšanas mucās filtrē

BEER + FOOOD

Nēesmu es baigais alkaholiķis , bet ir daudz lietas , kas iet super kopā ar alu kā piemēram , - CEPTI SĪPOLU ČIPSI , SILTĀ SIERA PLATE , GRAUZDIŅI , VISTU SPĀRNIŅI utt , nezinu es neko īpaši klat neēdu , kad dzeru alu vienīgais kuriju ;D

Vēl tāds , ko varētu pagatavot un katram būtu pa spēkam ir piemēram : alū sautēta meža pīle , pildīti kabači alū , sautēta vista ar sēnēm alū , karpa alū ar ķiplokiem [ fuj riebejas man ķiploki , kaut gan pats mācijos par pavāru ].

1. Ko mēs zinām par alu ,- Alus ir viens no pasaulē vecākajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas, iespējams, tika darīts jau 6. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tas pieminēts gan senās Ēģiptes un Mezopotāmijas vēstures avotos, gan pašos senākajos šumeru tekstos.

2. Kas ir īsti tas alus ,- Paša vienkāršākā alus darīšanai vajadzīgas tikai trīs izejvielas – ūdens, iesals un apiņi. Tās pārtop par alu galvenajā alus darīšanas fāzē, ko sauc par fermentāciju. Šī procesa gaitā ierauga mikroorganismi sašķeļ izdiedzēto graudu cukuru, kā rezultātā rodas etilspirts un gāzveida oglekļa dioksīds. Tas notiek ar divu iesala sastāvdaļu – nitrogēna un fosfora, palīdzību. Aptuveni puse cukura pārtop etilspirtā, bet otra puse izdalās no šķidruma kā gāzveida oglekļa dioksīds.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

3. Trīs galvenās izejvielas ,- 1.IESALS +++ Dabīgā ciete ir galvenais fermentācijas materiāls, kas nosaka alus raksturīgākās īpatnības. Pats izplatītākais cietes avots, kas tiek izmantots alus brūvēšanā, ir diedzēti graudi. Graudi tiek turēti ūdenī, līdz tie sākt dīgt, un tad kaltēti. Dīgšanas procesā graudos rodas enzīmi, kas pārvērš graudu cieti fermentējamā cukurā.

4. 2.Apiņi +++ APIŅI ir kaņepju dzimtas ģints ar zinātnisko nosaukumu Humulus lupulus. Alus darīšanā tiek izmantotas apiņu čiekurveida ziedkopas, kuru sastāvā ietilpstošās eļļas un skābes piešķir alum tā neatkārtojamo garšu. Gatavajā dzērienā apiņu vieglo rūgtumu un savdabīgo aromātu līdzsvaro iesala saldenums.

5. 3.ŪDENS +++ Uzvārot ūdeni kopā ar iesalu un apiņiem, alus darītāji iegūst cukurotu, rūgteni saldu šķidrumu, kas tiek dēvēts par misu. Ūdens ar zemu minerālvielu saturu piešķir alum tīkami maigu garšu. Ja ūdenim piemīt augsts kalcija sulfāta saturs, kalcijs padara alu dzidrāku, bet sulfāti akcentē tā apiņu garšu. Ir vēl arī citas lietas , kas nāk klāt alum lai uzlabotu tā garšu aromātu krāsu , dažādi augi garšvielas augļi.

Reklāma

6 Ja nu kāds vēlas pamēģināt... Autors: Fosilija Beer

6. Ja nu kāds vēlas pamēģināt degustēt alu , bet protams diez vai kāds no latviešiem degustēt māk viņu pareizi [drunk], bet nu lai iet - Izvēlaties trīs vai četras alus šķirnes vienalga vai no vienas alus darītavas vai katru no citas . Viss vieglāk degustēt sākumā būtu vieglas alus šķirnes un ar laiku mainot tās uz augšu kamēr esi piedzēries [mans gadījums un tad vajag šņabi] , bet pats vieglākais , ko vajdzētu man liekas katram atpazīt ir lāger alus.Nelejiet alu nekad netīras glāzēs vai krūzes kur nu katrs lej , jo alum nebūs gaisīgo putu. Alu arī var vērtēt pēc krāsām [gaišdzeltens, zeltains, sarkanīgi-zeltains, sarkanbrūns, šokolādes brūns un melns].

7. Glāzes - 1.Zema glāze - dzerot alus nokļūst uz mēles priekšējās daļas, kur atrodas saldās, sāļās un skābās garšas sensori. Plata glāze 2.- dzerot no šādas glāzes, alus skar visu mēli, tādēļ tā ir ideāli piemērota stipram tumšajam alum. Puspilna glāze 3.- līdz pusei piepildītā glāzē paliek vairāk vietas alus aromātam. Ja gribat, lai alus baudīšanā piedalās ne vien mute, bet arī deguns, piepildiet glāzi tikai līdz pusei!

8. Pasniegšanas temperatūra - Katram alus tipam ir atšķirīga pasniegšanas temperatūra un nereti alus darītavas norāda ieteicamo pasniegšanas temperatūru uz pudeļu etiķetēm vai skārdenēm , bet nejau vienmēr tur viss ir ideāli rakstīts un pateikts. Galvenais likums ir šāds: jo stiprāks mūsu alus, jo augstāka ir optimālā pasniegšanas temperatūra ,lāgera tipa alum vajadzētu būt atdzesētam līdz 8°C temperatūrai, bet portera garšu vislabāk var izbaudīt, ja tā temperatūra ir 12–14°C.

14 0 1 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0