Lai gan parasti aviokatastrofas, par kurām dzirdām notiek ārzemēs, dažādas aviācijas nebūšanas ir skārušas arī Latviju, sākot ar airBaltic Dash 8 Q400 "ziemas priekiem" līdz pat vairākiem desmitiem bojāgājušo.
Aviokatastrofas un negadījumi Latvijā0
Lielākā aviokatastrofa, kura piemeklējusi Latviju, kas tolaik vēl bija PSRS sastāvā, notika 1967. gada 30. decembrī Liepājā, kad neveiksmīgi nosēžoties izjuka pasažieru lidmašīna Antonov An - 24, kas lidoja reisā Rīga – Liepāja.
Galvenokārt, tas notika slikto laika apstākļu dēļ, kad veicot nosēšanos nedaudz kļūdījās lidmašīnas pilots, bez tam nelaimīgas sakritības dēļ vienlaicīgi izslēdzās lidmašīnas dzinējs. Šī katastrofa prasīja 44 cilvēku dzīvības.
Vienu no Antonov An-24 lidmašīnām var redzēt aviomuzejā pie lidostas Rīga.
1979. gada 22. martā avionelaime atkal piemeklēja Liepāju, jo nosēšanās laikā Liepājas lidostai blakus esošajā dzelzceļa uzbērumā ietriecās pasažieru lidmašīna Tupolev Tu - 134.
Par laimi tā netika izmantota paredzētajam mērķim, bet gan piekrauta ar kravu. Tieši neprofesionāli izvietotā krava savienojumā ar nakti un stipru puteni galapunktā bija avārijas cēlonis.
Izrādās potenciāli ļoti bīstamu avāriju iespējams izraisīt arī ar pavisam lēnu un mazu lidmašīnu, kāda bija tautā daudz aprunātais Antonov An-2, jeb „kukuruzņiks,” ko nu jau tālajos padomju laikos izmantoja kolhozu lauku mēslošanai.
1981. gada 13. jūnijā tieši šāda lidmašīna ietriecās Saldus naftas bāzes mazuta rezervuārā, kas tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nebija pilns un neizraisīja milzīgu ugunsgrēku, jo tvertnē varēja atrasties 2000 tonnas mazuta, bet kopā tādas tvertnes bāzē bija 16. Avārijas iemesls bija dzinēja pēkšņa apstāšanās lidmašīnas pacelšanās laikā.
Pietiekami lielas nelaimes ir piemeklējušas arī atjaunotos Latvijas gaisa spēkus. Čehijā ražotās transportlidmašīnas L 410 avārija aviācijas svētku laikā Lielvārdē, bija, cerams, pēdējā no lielajām aviokatastrofām, kas notikušas Latvijā.
Avārijas iemesls bija gaužām vienkāršs- augstākās pilotāžas vingrinājuma izpildīšana ar tam nepiemērotu lidmašīnu, lai gan ir arī versijas par tehniskām kļūmēm vai lidotāju kļūdu. Prokuratūra par cēloni atzina pilotu patvaļu, uzņemoties veikt neatļautu manevru, jo fiziski jau pretraķešu manevru „muciņa” ar šo lidmašīnu varēja, bet tā noteikti nebija tam piemērota.
Nelieli negadījumi piemeklējuši arī airBaltic. 2010. gada decembrī lidmašīna Dash 8 Q400NextGen ar lidmašīnas priekšu iebrauca sniega kupenā. Šī nebija vienīgā reize, kad airBaltic bijušas problēmas ar Q400 lidmašīnām.
Pirms dažām dienām Rīgas lidostā piespiedu nosēšanos veica airBaltic (kaut kā nepārsteidz, ka tas pats Q400) lidmašīna, kurai ceļā uz Ukrainu apstājies viens dzinējs. Šai pašai lidmašīnai esot bijušas problēmas ar spiedienu tās salonā.
Savukārt, neliels negadījums noticis aprīlī, kad airBaltic lidmašīna Boeing 737-300 bija spiesta atgriezties no reisa uz Londonu pēc tam, kad ieplaisājis pilota kabīnes stikls. Šim pašam aB lidmašīnas modelim reisā uz Kopenhāgenu atdalījās spārna detaļas, kas apdraudēja arī lidmašīnas aizmuguri.
Šī gada jūnija sākumā Cēsu lidlaukā nokrita neliela deltaplānam līdzīga privāta lidmašīna. Lidaparātā bija iesprostots cilvēks, kuru glābēji no sprosta atbrīvoja un nodeva mediķu aprūpē. Pēcāk lidotājs no gūtajām traumām miris.