Šoziem braucot pa ceļu es ļoti vēlējos, lai pie mums būtu Somijas tipa eksāmeni, jo uz ielām ir ļoti švaki sagatavoti braucēji, kuriem sniegs ir kaut kas balts līdzīgs biezai miglai, priekšā izbrauc it kā būtu vasara un gan jau tur tas džips sabremzēsies, pa divu joslu ielu brauc pa vidu, lai neviens nevar apdzīt, jo tikko mašīna nomazgāta, un vēl visādi prikoli.
Bet kad tādam pasaka (viena dura no stāvietas izbrauca man priekšā, reti kurš noticēs, ka no 40kmh sabremzējos nepilnos 10 metros, neizturēju, man krustojumā izdevās izraut atslēgas viņai no aizdedzes, jo teica, ka viņa bija ieslēgusi pagrieziena rādītāju, tātad, viņai ir priekšroka), lai aizbrauc kaut vai uz kādu trasi un patrenējas, lai saprot, ka ziemā ir mazliet citāda braukšana, uz manīm paskatās kā uz dinozauru.
Ja man kāds prasīs, cik reizes es esmu bijis trenēties, tad varu atbildēt, ka katru dienu, jo dzīvoju mazā ciemā, uz kuru ejošais ceļš ātrāk tiek nobraukāts nekā notīrīts, no rītu 10km sniegs un ledus, vakarā 10km sniegs un ledus, uz ceļa ledus pat 30cm biezs, nokūst kaut kad maijā, un tur var katru vakaru patrenēties gan pabremzēt, gan saulīti uzmest, gan vēl kaut ko, jo grāvju nav, ja slīdēsi nost no ceļa, sniega valnis aizturēs, un koki ir patālu no ceļa malas, tātad, mašīnu nošķilt ir minimāls risks, dienā 10 mašīnas uz rīgu, vakarā 10 atpakaļ uz mājām.