Mēs esam pieraduši domāt- demokrātija- tas ir labākais, kas var būt! Un par autoritārismu teikt- slikti un pē! Bet savulaik kritiskās situācijās tieši autoritārie režīmi ar spēcīgiem līderiem vadībā atrisināja it kā nerisināmas situācijas un ļāva izvairīties no katastrofas...
Starpkaru periodā lielu ietekmi daudzās valstīs ieguva sociāldemokrāti, kuri bija stiprā Padomju Savienības ietekmē. Daudzās valstīs trūka demokrātiskās pieredzes, politiskās partijas bija sīkas un sadrumstalotas un sekas tam bija vājas un nestabilas valdības,kuras nespēja sekmīgi darboties krīzes apstākļos. Tapēc autoritārie režīmi, kuru priekšgalā bieži vien bija spēcīgas un harizmātiskas personības bija populāri. Valstīs, kurās bija autoritārie režīmi, saglabājās pilsoniskās brīvības un tirgus ekonomika, kas totalitārajos režīmos tika stipri ierobežota. Tika arī ierobežota kreiso partiju darbība. Autoritārie režīmi,lai arī nebija demokrātiski, taja laikā parasti bija labakais iespējamais variants, un tautas šos režīmus vērtē pozitīvi. Sevišķi sarežģīta situācija bija tāpēc, ka draudēja briesmas gan no kreisajiem, gan nacistiem, kuri gribēja sagrābt varu valstu iekšienē...