Automobiļu vēsture 1. daļa23

Vācu armijas lidmašīnas lido ar BMW motoriem, bavārieši kā vieni no pirmajiem pasaulē izmēģina reaktīvos dzinējus, un, kaut arī pēc kara rūpnīca ir sagrauta drupās, sabiedrotie uzliek sodu par darbu fašistiskās Vācijas labā – trīs gadu ražošanas aizliegumu.

Tikai 1948. gadā BMW var atsākt normālu darbu, un pirmais tiek uzbūvēts motocikls. Vēl pēc trim gadiem parādās arī pirmais pēckara BMW automobilis. 1955. gads iezīmējas kā sadarbības ar Isetta sākums supermazo automobiļu projektā. Taču lielie zaudējumi limuzīnu ražošanas sektorā noved pie stāvokļa, ka 1957. gadā BMW gandrīz nonāk zem ūtrupes āmura. Tikai atbalsts no mazo akcionāru, darbinieku un dīleru puses ļauj BMW turpināt darbu, lai tajā pašā gadā ar veiksmīgo 700. sērijas modeli (attēlā) pēc ilgiem laikiem gūtu finansiālus panākumus. Septiņdesmito gadu vidū tiek izveidota pašreizējā modeļu struktūra ar 3., 5., un 7. sērijas sedaniem un 6. sērijas kupeju. Tiek uzbūvēts arī BMW M1.

1990. gadā BMW pēc 25 gadu pārtraukuma atgriežas pie aviācijas dzinēju ražošanas, šoreiz aliansē ar britu RollsRoyce. Šī tuvināšanās pārraug 1998. gadā noslēgtajā līgumā par RollsRoyce automašīnu ražotnes iegādi (līgums stājas spēkā 2001. gadā).

1994. gadā BMW nopērk angļu Rover Group. Šis darījums izrādās neveiksmīgs, un 2000. gadā BMW izlemj atteikties no šīs kompānijas, sadalot to vairākās daļās – Land Rover tiek pārdots Ford, Rover vieglo auto ražotnes pārņem Phoenix konsorcijs, savukārt BMW patur sev jaunā Mini ražošanas tiesības. 
 

Chrysler
    Plašo iespēju zeme Amerika – Valters P. Kraislers, būdams talantīgs un apķērīgs cilvēks, strauji kāpj pa karjeras kāpnēm un 35 gadu vecumā, nemācēdams vēl braukt, nopērk sev automobili. Sekas ir smagas – Kraislers saslimst ar automobiļiem un pēc diviem gadiem (1912) viņš kļūst par Buick rūpnīcas vadītāju. 1917. gadā Kraislers jau ir Buick prezidents un vēl pēc pāris gadiem ieņem arī General Motors, kas pa šo laiku ir iegādājies Buick savā īpašumā, viceprezidenta posteni.

45 gadu vecumā kļuvis finansiāli labi nodrošināts, Kraislers 1920. gadā izlemj beigt darba gaitas, taču jau pēc pāris mēnešiem viņu lūdz nākt palīgā grūtībās nonākušajam Willys-Overland. Vēl tajā pašā gadā liels amerikāņu autoražotājs Maxwell lūdz Kraisleru palīdzēt izķepuroties no krīzes. Uzņēmums ātri atkopjas, kad tirgū tiek laists stilīgs vidusmēra pilsoņu auto Chrysler Six. 1925. gadā Maxwell pārtop par Chrysler Corporation. Jaunā Kraislera komanda rada vienu veiksmīgus modeļus pēc cita, un 1926. gadā Chrysler no 57. ASV lielāko autoražotāju ailītes ir pakāpusies līdz piektajai.    

1928. gadā tiek radīts Plymouth – uz vidēji turīgu pircēju slāni mērķēta auto marka, - un nopirkts Dodge Brothers uzņēmums. Līdz Lielajai depresijai 1929. gadā Chrysler ir kļuvis par vienu no Lielā Trijnieka (kopā ar Ford un General Motors).

Kad ASV sākas Lielā depresija, Chrysler atšķirībā no citām kompānijām nolemj nesamazināt finansējumu izpētes un attīstības programmām. Tā iznākumā jau pēc pāris gadiem Chrysler tehnoloģiskā ziņā ir aizsteidzies priekšā konkurentiem un pārdošanas apjomi strauji aug. Līderpozīcijas tiek turētas arī turpmāk – kara gados tieši Chrysler ražo Scherman M4 tanku, kas kļūst par galveno sabiedroto ieroci cīņā pret vāciešiem, 1952. gadā Chrysler būvēta raķete uzved izplatījumā divus pērtiķus. Paralēli kosmosa programmām Chrysler ražo tehniku ASV valdības militārajām kampaņām.