Pagāšā pusgadsimta laikā no pirmās nomestās atombumbas sākās atombumbu neprāts, kas sākās ar bruņošanās sacensībām, un beidzās ar visdažādākajām traģikomiskajām beigām, atliek vien uz to atskatīties un cerēt, ka nākotnē kas tāds nevīd...
Atombumbu Neprāts5
48
0
Iesākumā, pašreiz pasaulē pēc officiālajiem datiem 9 valstīm pieder atombumbas no kurā par 8 ir daudz maz officiāli zināms skaits, toties par veco labo Ziemeļkoreju atliek minēt jo Zkorejas varenais līderis Kims Čenuns ir teicis ka viņiem ir atombumbas, bet neko sīkāk neatklāj,officiāli pieņemts domāt ka varētu būt ap 10, laigan par viņa bumbām šķiet būtu mazāk jāuztarucas, jo mūsu vecajai labajai austrumu kaimiņzemei bez semočkām un labi daudz urlām treniņtērpos ir noslēpušies ap 13000 dažādākā veida atombumbu un kodolieroču un zinot cik tolerants vadītājs tai zemei pie varas aizķēries, šķiet, ka viņa bumbeles mūs vairāk uztrauks....
Nu ja bumbas valstī iekrājušās, protams rodas vēlme ar tām paspēlēties, kopumā kodolvalstis laika periodā no 1945. līdz 1998. gadam ir izdarījušas 2057 kodolizmēģinājumus nu tā vidēji parēķinot katru gadu tika uzspriedzināti ap 38 kodolieroči, vēl sīkāk parēķinot katru otro nedēļu kāds uzspridzināja kādu kodolbumbu!
Vislielākā tieksme spelēties ar savām bumbām bija ASV kura ir uzspridzinājusi kopumā 1030 kodoieroču (pusi no visiem! ) diži neatpaliekot protams ir PSRS ar 715 kodolekplozijām, tad Francija ar 210, Lielbritānija ar 45, Indija ar 6 un Pakistāna ar 6. Nabaga apbižotā Ziemeļkoreja nav veikusi nevienu officiālu atombumbas izmēģinājumu
Kā jau bildē angliski minēts laika periodā no 1945 līdz 1998 gadam nav bijis ilgāks periods par 22 mēnešiem, kad netiku uzspridzināts kāds kodolierocis, un pašreiz ilgākais izmēģinājumu miera periods bija no 1998. gadam līdz 2006 gadam kad to pārtrauca Ziemeļkoreja ar savu kodolieroču izmēģinājumu
Reklāma
Protams, ja jau tik daudz reižu spridzināts rodas jautājums, kur tad tas ir noticis, jo nav īpaši bieži pa logu gadījies redzēt atombubas eksploziju. Redzamajā kartē ir attēloti visi kodolieroču izmēģinājumi no 1945 gada līdz 1998 gadam, tākā tie bieži notika ļoti tuvās vietās viena otrai kartē ārkārtīgi daudzi aplīši pārklājas, bet priekštatu var gūt. Atombumbu sprādzieni galvenokārt tika plānoti lielā slepenībā un maksimāli nošķirtās vietas no civilizācijas, daudzas lielvara izmantoja savas bijušās kolonijas, kā piemēram Lielbritānija tuksnešus Austrālijā un Francija Bikini salas. Visvairāk no atombumbu eksplozijām ir cietis Klusais okeāns, jo izmēģinātājiem bija izdevīgi, tas ka Klusā okeāna straumes salīdziunoši ātri aizskalo prom kodolatkritums, kas pēc sprādziena paliek.
Teorijā jā kodolatkritumi sajaucas ar okeāna ūdeni, un uz tā lielā daudzuma viņi zaudē koncentrāciju un praktiski nav jūtami, bet piemēram Plutonija-239 pussabrkšanas periods ir apmēram 24 100 gadi, tas nozīmē ka viņa atkritumi būs vel radioaktīvi vēl 24 100 gadu....
Tākā atombumbas pārsteidzošā kārtā sabiedrībā sāka iemantot sliktu slavu ASV aizsardzības ministrija izveidojas projektu ''Plowshare'' (lemesis) kuru uzdevums bija uzlabot atombumbu slavu izmantojot tās sabiedrības labā, mums visiem ir paveicies, ka šī programma izgāzās, jo tā vēlējās izmantot Ūdeņraža bumbas naftas un gāzes ieguvei, kā arī upju gultņu taisnošanā, un paša trakākā ideja, bija jauna Panamas kanāla izrakšana izmantojot 302 Ūdeņraža bumbas, pārsteidzošā kārtā Panamas valdība šo projektu aizliedza īstenot savā valstī, līdz ar to tas norima
Saistība ar šo projektu ''Plowshare''tika veikti vairāki izmēģinājuma sprādzieni, ar nodomu vai atombumbas var aizstāt ekskavtorus, lielākajā no tiem ''Sedan'' kas notika Nevadas tuksnesī 1962. gadā atombumbu uzspidzināja dziļi pazemē, rezultāts bija iespaidīgs: 100 metru dziļš krāteris, 12 miljonu tonnu smilšu (12 000 000 000 kilogrammu) uzsvieda 4 kilometru augstumā pateicoties tam vēl dažas nedēļas vairākos ASV štatos no gaisa bira radioaktīvas smiltis, pēc šī izmēģinājmu sekām tika izlemts šo programmu slēgt.
Protams, ja atceramies, ka raksta sākumā bija teikts, ka uz pasaules kopā ir ap 20 000 kodolieroču ir salīdzinoši grūti kādu daļu no tiem vienkārši nepazaudēt. Pēc officiālajiem datiem uz pasaules ir apmēram 50 vienkārši pazaudētu atombumbu, kā tas var gadīties? Vienkārši piemēram:
1956. gada 10. martā ASV bumbvedējs B-47 ar 2 atombumbām devās no Floridas uz Vidusjūru un paceļam pazuda bez pēdām.
1958. gada 5. februārī ASV bumbvedējs B-47 sadūrās ar citu lidmašīnu, takā droša nolaišanās nebija iespējama nācās izmest kravu ar izpletni, krava saturēja 1 atombumbu, krava ar bumbu iekrita ūdenī un netika atrasta
1968. gada 22 janvārī virs Grenlandes lidojošā bumbvedēja B-52 pilota kabīnē izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā izkrita 4 ūdeņraža bumbas, 3 no tā nokrita uz sauszemes, bet viena iekrita jūrā, kur tā pazuda bez pēdām, pateicoties drošinātājiem, neviena bumba neuzsprāga.
1986. gada 3 oktobrī Atlantijas okeānā netālu no Bahamu salām notika eksplozija uz PSRS zemūdenes, rezultātā zemūdene nogrima, vēlāk izrādijās, ka uz zemūdenes atradās 34 atombumbas, kuras nogrima līdz ar zemūdeni, tākā tagad tās guļ ļoti lielā dziļumā PSRS, par šo incidentu izteicās, ka kad būs modernākas tehnoloģijas gan jau viņi izzvejos atombumbas... Tākā ja ir vēlme un gribēšana varat doties copēt atombumbas...
Noteikti ir notikuši daudz vairāk nelaimīšu, bet tās lielākoties tiek slēptas, iepriekšminētās salīdzinoši nesen atslepenoja, jo tām beidzās noilgums.
Reklāma
Kopumā vēsture ir pierādījusi to, ka atombumbas nekad neko labu nav nesušas, kautvai tās ir bijušas dažreiz domātas pozitīvos nolūkos, bet nu tomēr cilvēkus ar liekšķerēm, tās nekad neaizstās un tas posts, kas aiz tām paliek ir neizmērojams, tāpēc vien atliek cerēt, ka kādai no kodolvalstīm neuznāk baigi liela vēl padižoties nometot kādu atombumbu, vai vel ļaunāk uzsākot kodolkaru. Jo labāk katrs savas bumbas paturēsim pie sevis...
Tev patiks šie raksti
