Atnācēji Ēģipte23
Aizdomīgi labas zināšanas
Atbilstoši vispārpieņemtajai hronoloģijai ēģiptiešu civilizācija radusies pilnīgi neatkarīgi no jebkādas citas civilizācijas. Tas noticis aptuveni 3000. gadā pirms mūsu ēras, kad valdīja valdnieks Meness, kurš apvienojis Ēģipti vienotā valstī un dibinājis pirmo faraonu dinastiju. Ēģiptiešu priesteris Manetons savā “Ēģiptes vesture” vēsta, ka pirmā valdnieka Menesa dēls Atotiss uzbūvējis pili Memfisā, ka viņš bijis ārsts terapeits un pēcnācējiem atstājis gūzmu anatomijai veltītu grāmatu. No tā var pieņemt, ka pat tajā agrīnajā period ēģiptiešiem bijis visnotaļ augsts civilizāzijas attīstības līmenis. Kopš paša Ēģiptes dibināšanas sākuma tā mūsu acu priekšā nostājas jau kā sena un gana nobriedusi valsts, kas it kā nekad nav pazinusi jaunību. Katra zinību nozare Senajā Ēģiptē kopš paša sākuma ir ar pabeigtības raksturu. Zinātnē, tēlotājā mākslā un būvniecības tehnikā, arī hieroglifu rakstībā – nekur nav iespējams saskatīt nekādus iepriekšējās attīstības posmus vai pat to pazīmes. Viss uzradies acumirklī, vienlaikus un uzreiz.
Valdītāju rase
Pietiekami lielā klinšu zīmējumu klāstā, kas atrasi Sarkanās jūras rajonā, ir arī tādi, kuros attēloti kuģi, kas nepavisam nelīdzinās tiem, ar kādiem senie ēģiptieši kuģojuši pa Nīlu. Apdzīvotajā vieta Hebel el-Arakā, tieši tajā vietā, kur iesākas ceļš uz Nīlas ieleju ejup pa patlaban izžuvušo tās gultni, atrasts aža spals ar īstām jūras kaujas ainiņām, turklāt šī cīņa risinājusies starp cilvēkiem Nīlas papirusa laiviņāš un cilvekiem kuģos ar augstiem priekšgaliem. Analoģiska aina, tikai jau ar daudz sīkākām detaļām, atrasta uz valdiena kapeņu sienām Hierakonopolē, kas attiecināma uz peridou pirms pirmās faraonu dinastijas valdīšanas Ēģiptē. Tajā attēlots kuģu uzbrukums ar augstiem priekšgaliem iezemiešu flotei. Svešinieki sev pa priekšu dzen sasietus gūstekņus. Bet milzīgs līķu daudzums vēsta par nežēlīgas un izmisīgas cīņas raksturu. Sicīlijas Diodors senlaikos rakstījis: “Ēģiptieši paši savulaik bija atnācēji, kas apmetušies Nīlas krastā ļoti senoas laikos, turklāt tādi atnācēji, kas atnesa līdzi savas dzimtās valsts kultūru un civilizāciju.” Straujais civilizācijas uzplaukums Nīlas ielejā līdz politiskai apvienošanai vienotā valstī noticis, pateicoties tam, ka Ēģiptes zemē ieradās “valdītāju rase”. Tādas valdošās rases eksistenci apstiprina atradumi, kas veikti Augšēģiptes ziemeļu daļas atraktajās kapenēs, kur atrastas cilvēku atliekas, kuru galvaskausi un ķermeņi bijuši lielāki nekā iedzimtajiem Ēģiptes iemītniekiem. Turklāt ķermeņa uzbūves un izmēru atšķirība bijusi tik ievērojama, ka jebkādi pieņēmumi par to, ka tie bijuši tās pašas rases pārstāvji, tikai mazliet lielāki un druknāki, jāatmet uz reiz kā nereāli. Tie patiešām bijuši pilnīgi citas rases pārstāvji. Atbilstoši vissenākajos ēģiptiešu vēstījumos gūtajai informācijai vairāki minētās “valdītāju rases” emigrant viļņi savulaik sasnieguši Ēģipti un izvēlējušies to par savu mītnes vietu. Atnācēju flote, ko veidojuši 12 jūras kuģi ar augstajām priekšdaļām un sāniem, atklāta apbedījumso Ēģiptes dienvidos aptuveni 13 kilometru attalumā no mūsdienu Nīlas gultnes. Amerikāņu arheologi uzskata, ka šie kuģi, kuru garums ir no 18 līdz 22 metriem, ir vismaz 5000 gadus veci. Šie 12 kuģi gulēja milzīgas neapdedzinātu ķieģelu būves paēnā. Amerikāņu arheologs Deivids O’Konors paziņojis, ka viņiem pat prāta nav ienācis, ka izdosies atrast floti, kas attiecināma uz vissenākajiem ēģiptiešu vēstures laikiem, turklāt tik tālu no pašas nīlas. Viņš arī skaidro, ka no kieģeļiem veidotie apbedījumi – tā dēvētie elingi, kuros bija ievietoti kuģi, paši bija veidoti kuģu formā un pacēlās virs dinastiju laikmeta sākuma tuksneša līmeņa, tapēc tam savulaik vajadzēja būt grandiozam skatam. Savulaik katrs apbedījums bija no ārpuses apmests un nobalsināts, tāpēv vajadzēja veidoties iespaidam, ka tuksnesī, mirguļojot zem spožās Ēģiptes saules, stāv tikko enkurus izmetuši kuģi. Un tie patiešām bijuši visīstākie okeāna kuģi, kas spējuši pārvarēt milzīgus attālumus arī vētras laikā atklātā jūrā, par ko visnotaļ daiļrunīgi liecinot daudzās pēdas un atzīmes kuģu sānos. Šie kuģi sevī iemiesojuši vispilnīgāku kuģu būves tehnoloģiju, ko parvaldījuši cilvēku, kuri tad bijuši piederīgi “valdītāju rasei”, kam bijusi piekļuve visiem tā laika modernākajiem tehnoloģiju un kultūras sasniegumiem. Un tie ir tie paši kuģi, kuros šie atnācēji ieradušies no savas tālās dzimtenes. Jo tikai šis apstāklis ļauj izskaidrot to, kāpēc 12 kuģi atradušies visi kopā vienā vietā. Sākumā daudzi pētnieki uzskatīja, ka atrastie svešinieku kuģi pederējuši senajiem šumeriem. Tomēr šumeru teksti vēsta, ka kuģi ar augstu priekšgalu piederējuši Meluhi valsts pārstāvjiem. Meluhi ļaudis bijuši galvenie jūras braucēji Indijas okeānā jau ārkārtīgi sirmā senatnē. Šumeru avoti arī vēsta par milzīgu apjomu “magulimiem” – Meluhi iedzīvotāju kuģiem. Indiešu arheologs S. Rao uzskata, ka svešzemnieku kuģi ar augstiem un izliektiem priekšgaliem ieraudšies Ēģiptē tieši no Meluhi zemes, kuras tagad jau sen vairs nav vai arī kuru pilnībā aprijis Indijas okeāns.
Sensacionālais indiešu atklājums
Pirms neilga laika preses konferencē Deli Indijas zinātnes un informācijas ministrs Murli Manohars Džoši paziņojis, ka 25 jūdžu attālumā no Gudžaratas piekrastes, tajā Arābijas jūras daļā, ko dēvē par Kambejas līci, veikts patiešām satriecošs atklājums. Aptuveni piecas jūdzes garā jūras dibena iecirknī atrastas akmens kolonnas un sabrukušas būvju sienas, kas pieder, kā lēš pētnieki, vismaz divām noslēpumainam pilsētām. Plašais apbūves vēriens un savdabīgā tās izpildes pilnība norādot uz… seno ēģiptiešu civilizācijas pamatiezīmēm. Bet tas nekādi neietilpa indiešu pētnieku koncepcijā, tāpēc arī kļuva par tik nozīmīgu sensāciju. Turpinot jūras dibena izpētes darbus, Kambejas zemūdens pētnieki no 120 pēdu dziļuma izvēla kopumā vismaz 2000 dažādu artefaktu, kurus savām rokām darinājis cilvēks, ieskaitot dažādus podniekus un juvelieru izstrādājumuus, skulptūra, rakstības paraugus, kā arī cilvēku kaulus, kas pieder Indijā ārkārtīgi reti sastopama lielizmēra cilvēku tipam. Kā jau minēts iepriekš, Senajā Ēgiptē šā tipa cilvēkiem piederējuši arī par “valdītāju rasi” nodēvētie atnācēji. Sākuma pētnieki domāja, ka Kambejas līča zemūdens būvju drupu vecums attiecināms aptuveni uz “valdītāju rases” ierašanās laiku Ēģiptē – tātad vismaz 5000 gadu. Bet oglekļa datēšanā konstatēts – no jūras dibena izcelto artefaktu vecums ir vismaz 8500-9500 gadu! Un tādā gadījumā tā kļūst par pagaidām vecāko mums zināmo pasaules civilizāciju. Bet tā, ziniet, vairs nav nekāda joka lieta. Daudzi pētnieki uzskata, ka Kambejas līča dzīlēs atrastās senpilsētas savulaik apdzīvojuši protodravīdi, jo zināms, ka dravīdi Indijā nokļuvuši aptuveni IV tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Protodravīdi ļoti ievērojami atšķīrušies no mūsdienu dravīdiem ar savu arējo izskatu: viņiem bija salīdzinoši gaišāka ādas krāsa, lielāks augums. Antropologi pauž, ka viņu tiešie pēcteči esot mīklainie toda – mazskaitlīga Indostānas cilts. Toda ļaudis, ilgus gadsimtus mītot pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules, vislabāk saglabājuši seno protodravīdu vaibstus. Toda valoda pieder dravīdu valodas atzaram, taču šīs cilts priesteri lieto sevišķu rituāloo protodravīdisko kvoržama valodu. Daudzu toda dievu nosaukumi ir pārsteidzoši līdzīgi un sakrīt ar seno ēģiptiešu dievu vārdiem. Piemēram, jau pats cilts nosaukums – toda – ārkārtīgi līdzīgs seno ēģiptiešu Totam. Diženais rakstības dievs, visu Senās Ēģiptes zinību un zinātņu pirmtēvs, visu faraonu sencis. Senie teksti vēsta par to, ka dievs Tots ciru Pirma Laika dievu kompānijā atkuģojis līdz Ēģiptei no pasakainās Ta-Neteru- Dievu valsts, kas atadusies kaut kur tālu dienvidos, aiz visām jūrām un okeāniem. Seno ēģiptiešu reliģiskajā tēlotājā mākslā dievi attēloti peldam lieliski aptekamās laivās ar augstu uzliektiem priekšgaliem, kas uzbūvētas atbilstoši tām pašām tehnoloģiskajām prasībām, kas vērojamas noslēpumaino atnācēju flotes kuģos, kuru vadītāji izmeta enkurus tuksneša smiltīs pie Abidosas. Ir uzskats, ka agrīno dinastiju faraoni bijuši ar dievišķas izcelsmes savu senču asinīm. A grupas asiņu pēdas ar atbilstošajiem ģenētiskajiem marķieriem atklātas valdnieku mūmijās līdz pat XVIII dinastija. Turklāt normāla (visizplatītākā) asinsgrupa Ēģipte bija un joprojām paliek 0 grupa. Bet A grupa parasti ir cilvēkiem ar izteikti gaišu ādas krāsu un zilām acīm, proti, tādiem, kādi ir toda cilts pārstāvji. 5000 gadus toda cilts mīt Indijas dienvidos, pie Zilajiem kalniem, uz kurieni viņus no piekrastes pamazām iizspieda dravīdi. Taču viņu ritos saglabājusies sena dziesma par kuģiem, kuros tālā senatnē pēc plūdiem aizpeldējuši Dižneie dievi un toda ļaudis. Līdzīgu stāstu pauž arī ēģiptiešu priesteris Manetons, proti, ka pirmie civilizētie ļaudis ieraudušies Ēģiptē kopā ar saviem priekšmetiem, ieročiem, darbarīkiem un kopējām pazīmēm, kas raksturīgas augstas attīstības sabiedrībai, un tas noticis pēc katastrofāliem plūdiem.