Atbildes uz interesantiem ar vēsturi saistītiem jautājumiem9

Kad sievietes sāka valkāt apakšbikses? 19.gadsimta sākumā iepriekšējo paaudžu apjomīgās kleitas nomainīja vieglāki varianti. Tagad radās nepieciešamība pēc drēbēm, ko sievietes varētu uzvilkt zem kleitas, lai saglabātu siltumu. Sieviešu apakšbikšu priekšteces bija viegla auduma līdz pat potītēm garas brīvi krītošas bikses - pantaletes. 19.gadsimtā apakšbikšu mala pacēlās līdz ceļgalu augstumam, bet 20.gadsimtā tās kļuva vēl īsākas un pieguļošākas. Mūsdienu īsās apakšbiksītes bez kājiņām kļuva ierastas tikai 20.gadsimta 60.gados.

Vai Hitleram bija tikai viens sēklinieks? Par nacistiskās Vācijas reihskancleru un fīreru Ādolfu Hitleru klīst daudz neapstiprinātu baumu, tostarp aŗī par to, ka viņam trūcis viena sēklinieka. Šis stāsts cēlies no Hitlera līķa autopsijas protokola, kurā Padomju Savienības ārsti konstatēja, ka "kreisais sēklinieks nebija atrodams ne sēklinieku maisiņā, ne cirkšņa kanālā". Lielākā daļa vēsturnieku gan šo ziņojumu noraida kā propagandu, jo tas nepiemin šāviena brūci galvā. Vini norāda, ka tas nesaskan ar liecinieku stāstīto, ka Hitlers izdarījis pašnāvību, vispirms norijot cianīda kapsulu un pēc tam iešaujot sev galvā. Arī Hitlera uzticamais draugs un ārsts Teodors Gilberts Morels (1886-1948) nekad nav stāstījis, ka Hitleram trūktu viena sēklinieka. Šo tēzi neapstiprina arī tālaika medicīnas dokumenti. Tomēr daudzi psihologi padziļināti interesējas par iespējamo trūkumu, jo viņi uzskata, ka tas varētu izskaidrot vairākas Hitlera personības iezīmes, piemēram, viņa lielummāniju. Šīs baumas ir palīdzējuši uzturēt arī vairāki fantāziju pilni "aculiecinieku stāsti". Vēl 2008.gadā vācu bulvārpreses avīze "Bild" rakstīja, ka Hitlers zaudējis vienu sēklinieku Pirmā pasaules kara laikā kaujā pie Sommas. Avīze apgalvoja, ka bijušais sanitārs Johans Jambors 60.gados kādam poļu garīdziniekam pastāstījis, kā viņš 1916.gadā izglābis Hitleru. "Viņam stipri asiņoja vēders un kājas. Hitlers bija ievainots ķermeņa lejasdaļā un bija zaudējis vienu sēklinieku," Jambors stāstīja garīdzniekam, kurš vēlāk šo sarunu pierakstīja. Hitlers Johanam Jamboram esot jautājis: "Vai man vēl varēs būt bērni?" Vēsturnieki neatzīst šīs informācijas autentiskumu, jo saruna pierakstīta krietni pēc Pirmā pasaules kara un nevienam citam, atskaitot šo garīdznieku, nav bijis iespējas kritiski izvērtēt Johana Jambora apgalvojumus.

Kā radies jēdziens "lāča pakalpojums"? Lāča pakalpojums ir labi domāta palīdzība, kas nodara vairāk kaitējuma nekā labuma. Šis teiciens cēlies no franču dzejnieka Žana de Lafontēna (1621-1695) fabulas "Lācis un dārznieks", kurā izmantots Austrumu folklorā un budistu literatūrā populārs motīvs. Fabulā lācis grib palīdzēt aizmigušajam saimniekam, nositot mušu, kas bija nosēdusies uz viņa galvas. Diemžēl lācis izmantoja akmeni, kas sašķaidīja dārzniekam galvu. Lafontēna fabula noslēdzas ar labi zināmu domu: "Lai gan motīvs bija pavisam cēls, neviens negribētu tāda lāča pakalpojumu!"

Kurš iedomājās pagatavot hotdogu? Moderno karsto desiņu pirmie gatavoja vācu imigranti ASV, kas 19.gadsimta 60.gados Ņujorkas ielās no ratiņiem sāka pārdot desas, maizi un skābos kāpostus. Viens no viņiem bija Čārlzs Feltmens, nereti dēvēts par karsto desiņu tēvu. Viņš pelnīja iztiku ar pīrāgu pārdošanu, bet 1867.gadā pārbūvēja savus ratiņus un sāka pārdot karstas desiņas. Tirgošana veicās, un vēlāk viņš atvēra savu desiņu restorānu ķēdi. Tur strādāja arī Nātans Handverkers, kurš 1916.gadā atvēra pats savu karsto desiņu restorānu "Nathan's Famous". Mūsdienās šai ķēdei ir vairāk nekā 1400 restorānu 50 Savienoto Valstu štatos, un tā lielā mērā ir veicinājusi karsto desiņu popularitāti.

Kur atradās pirmā autosacīkšu trase? 1903.gadā hipodromu "Milwaukee Mile" Viskonsinā amerikāņi pārveidoja par autosacīkšu trasi. Taču pirmā trase, ko uzbūvēja tieši autosacīkstēm, bija "Brooklands", kuru izveidoja Sari grāfistē uz dienvidiem no Londonas 1907.gadā. Trase ar betona pamatu stiepās 4,43 km garumā, tai bija 800 metru finiša taisne. Trases platums bija 30 metru, bet līkumos ārējā mala dažās vietās bija pat deviņus metrus augsta. "Brooklands" trases vislabāk apmeklētajā dienā tur ieradās 287 000 cilvēku. Vienpadsmit dienas pēc atklāšanas austrāliešu autosporta zvaigzne Selvins Edžs trasē sasniedza jaunu rekordu 24 stundu braucienā. Diennakti pavadot pie stūres, Edžs kopā ar mehāniķi sev blakus nobrauca 2544 km ar vidējo ātrumu 106,06 km/h. Šo rekordu viņš saglabāja 18 gadu. Kad 1939.gadā sākās Otrais pasaules karš, "Brooklands" trasi slēdza un izmantoja lidmašīnu ražošanai. Pēc kara to vairs neatvēra sacīkstēm, jo pamats bija pārak nolietojies.

Kāpēc argentīnieši uzskata Folklenda salas par savējām un vai viņiem ir tiesības uz tām? Kad Argentīna atbrīvojās no Spānijas kundzības un ieguva neatkarību 1816.gadā (Laplatas apvienotās provinces, kuras 1826.gadā pārdēvēja par Argentīnu), tās valdība uzskatīja sevi par mantinieci senam spāņu prasījumam uz Folklenda salām. Kad laikaposmā no 1820. līdz 1828.gadam Malvinu salās, kā Folklenda salas dēvē spāņu valodā, ieradās Argentīnas kolonizatori, tur nebija pastāvīgu iedzīvotāju. Citādās domās par salas piederību kā toreiz, tā mūsdienās ir Lielbritānija. Pastāv divas versijas, kurš pirmais atklāja šīs salas: spāņu jūrasbraucēji 1520.gadā vai angļu jūrasbraucējs Džeikobs Deiviss 1592.gadā. Tieši angļu jūrnieki pasludināja savas tiesības uz salām 17.gadsimtā, un tās ieguva savu nosaukumu par godu kādam Folklendas lordam. Neliela grupa britu tur dzīvoja līdz pat 18.gadsimta 70.gadiem. 1833.gadā Lielbritānijas flote atkaroja Folklenda salas un ierīkoja tur savu militāro bāzi. Argentīna protestēja, bet nepretojās lielvalsts pārspēkam. 19.gadsimta 40.gados uz turieni sāka pārcelties Lielbritānijas iedzīvotāji. 1982.gada 2.aprīlī Argentīna ieveda salās karaspēku un pasludināja tās par savu provinci. Septiņas nedēļas vēlāk Lielbritānija atbildēja ar kara flotes pretspēku un pēc asiņainām sadursmēm piespieda argentīniešus 14.jūnijā padoties. Tā dēvētajā Folklenda karā dzīvību zaudēja ap 1000 cilvēku. Lai izbeigtu ieilgušo teritoriālo strīdu starp abām valstīm 2013.gadā notika referendums par salu politisko statusu, kurā salu iedzīvotāji nobalsoja par palikšanu Apvienotās karalistes aizjūras teritorijas statusā.

Kā ārsti ārstēja diabētu pirms insulīna atklāšanas? Antīkie teksti liecina, ka diabēts tolaik bija pazīstama slimība, bet cilvēki nepazina līdzekļus tā ārstēšanai. Grieķu ārsts Aretejs no Kapadokijas (mūsdienu apvidus Turcijas vidienē) deva diabētam vārdu 1.gadsimtā pēc Kr., taču viņa ārstēšanas mēģinājumi neizdevās. Diabētiķim "dzīve bija nožēlojama un sāpīga, bet slāpes neremdējamas". Grāmatā "Canon Mediciane" 11.gadsimta sākumā persietis Avicenna ieteica maisījumu, kas pagatavots no kurkumas, lupīnas un grieķu trigonellas sēklām. Šie augi mazināja cukura izdalīšanos un sekojošo bada sajūtu, slāpes un urīna pārprodukciju. Lai gan viduslaiku eiropieši pazina Avicennas metodi, viņi izmantoja citus, pavisam neiedarbīgus preparātus. 1921.gadā zinātniekiem izdevās izdalīt hormonu insulīnu. Tādējādi bija pavērts ceļš mūsdienīgai diabēta ārstēšanai.

Kas Otrajā pasaules karā bija vlasovieši? Vlasoviešu nosaukums nāk no Krievijas Atbrīvošanas armijas (KAA, Русская освободительная армия) komandiera ģenerāļa Andreja Vlasova (1901-1946) uzvārda. Volhovas frontes 2. triecienarmijas komandieris ģenerālleitnants Vlasovs pēc savas armijas sakāves krita nacistiskās Vācijas armijas gūstā 1942.gada jūlijā. Atrodoties gūstā, viņš piedāvāja Vācijas armijai sadarbību, lai gāztu Josifa Staļina komunistisko diktatūru. Sadarbībā ar vērmahtu Vlasovs nodibināja Krievijas Atbrīvošanas komiteju un tika radīta Krievijas Atbrīvošanas armijas simbolika. To sāka nēsāt krievi, kas kā palīgi dienēja Vācijas armijas daļās, un viņus arī uzskatīja un dēvēja par KAA, kaut gan viņi nepakļāvās Vlasovam. Pat piesardzīgi vērtējot, vērmahtā dienējošo krievu skaits sasniedza daudzus simtus tūkstošus. Tomēr Krievijas Atbrīvošanas armija ilgu laiku pastāvēja tikai Vācijas propagandā. Ādolfs Hitlers ilgstoši nevēlējās atbalstīt nekādus krievu militāros formējumus, pat ja tiem būtu antikomunisks raksturs. Viņš uzskatīja, ka Vlasova vadībā var rasties jauna Krievijas valstiskuma iedīgļi, kas atkal radītu draudus Vācijai. Tikai 1944.gada rudenī Vācijas valdība piekrita Vlasova bruņoto formējumu izveidei, tomēr līdz galam tika pabeigta tikai vienas divīzijas komplektēšana. Interesanti, ka šī KAA divīzija 1945.gada maijā atbalstīja čehu sacelšanos pret Vāciju un pavērsa ieročus pret Waffen SS spēkiem. Pats Vlasovs nonāca ASV karaspēka gūstā, bet drīz tika izdots Padomju Savienībai. 1946.gadā Maskavā Vlasovs un 11 citi viņa līdzgaitnieki tika sodīti ar nāvi pakarot. Krievu valodas tradīcijā gan komunistiskā režīma laikā, gan mūsdienās vārdam "vlasovietis" ir negatīva emocionālā noslodze, kas nozīmē nodevēju, kurš sadarbojies ar nacistisko Vāciju.