18. un 19. gadsimtā profesionālo astronomu galvenais uzdevums bija aprēķināt saulrieta un saullēkta laikus, kā arī apgādāt militāros un tirdzniecības kuģus ar informāciju, kura nepieciešama veiksmīgai navigācijai.
Šī situācija ļāva izpausties daudziem amatieriem, arī Kerolīnai un Viljamam Heršeliem, kuri debesīs meklēja tādus eksotiskus objektus kā galaktikas, komētas, asteroīdus un pat jaunas planētas. Viljams Heršels 1781. gadā atklāja Urānu.
Tomēr vēlāk rampas gaismā gozējās profesionāļi. Pārsvarā šo atklājumu slavu nodrošināja modernā un jaudīgā tehnika, kura tika veidota par nodokļu maksātāju naudu.
Lai arī mūsdienās vislabākā tehnika joprojām atrodas profesionāļu rīcībā, aptuveni pēdējo desmit gadu laikā ir parādījušās jomas, kurās profesionāļus pārspēj vaļasprieka astronomi, kurus neierobežo novērojumiem atvēlētais laiks.
Johans Knapens no Kanāriju Astrofizikas institūta Tenerifē atzīst, ka vaļasprieka astronomi spēj sasniegt ļoti daudz, pateicoties laikam, kuru viņi var veltīt novērojumiem.
Piemēru netrūkst. Knapens minēja vaļasprieka astronoma Džaja Gabani sasniegumus. Gabani izmantoja 50 cm teleskopu un fotografēja ar malu pret Zemi vērsto spirālveida galaktiku NGC 5907. Vairāk nekā divu mēnešu laikā tapušie attēli tika sakombinēti vienā fotogrāfijā, kuras kopējais ekspozīcijas laiks ir aptuveni 5 stundas.
Šādam darbam profesionāļiem vienkārši nav laika. Attēlā, kuru ieguva Gabani, redzami objekti, kuri ir desmit reizes blāvāki, nekā iespējams iegūt Slouna digitālās debesu izpētes projekta (SDSS) ietvaros. Tajā redzamās zvaigžņu plūsmas, kuras tiek uzskatītas par galaktiku mijiedarbības rezultātu, sniedz bagātīgu informāciju par galaktiku uzvedību.
Vēl viens profesionāļu un vaļasprieka astronomu sadarbības piemērs ir asteroīda Tercidinia kartēšana. Vairāk nekā 100 vaļasprieka astronomi Eiropā 2002. gada 17. septembrī novēroja, kā šis asteroīds aiziet priekšā zvaigznei HIP19388. Analizējot laiku, kādā katrs novērotājs pamanīja zvaigznes "aptumsumu", profesionāļi varēja izskaitļot asteroīda izmērus un formu.
Šie ir tikai pāris piemēri vaļasprieka astronomu iespējamajai iesaistei astronomijas zinātnē. Nenoliedzami, veiksmīgai sadarbībai ir nepieciešama arī atsaucība no profesionālo astronomu puses, kas koordinē darbu, apstrādā datus un tos publicē.
Arī tad, ja sevi neuzskatāt pat par vaļasprieka astronomu un vēl neesat iegādājies teleskopu, iespējams iesaistīties daudzos projektos un palīdzēt profesionālajiem astronomiem. Lai arī iespējas atklāt jaunu Saules sistēmas planētu mūsdienās ir visai niecīgas, Visumā čum un mudž neparasti objekti, kuri gaida savu atklājēju. Iespējams, ka tas varētu būt tieši jūs.
