Sveiki visiem! Šodien pastāstīšu par vissmagāko padomju sakāvi visā Otrajā pasaules karā - par pirmo Kijevas kauju. Tā bija vācu zibenskara žilbinošākā uzvara, tomēr vēsturnieki vēl joprojām strīdās, vai tā nebija milzīga stratēģiska kļūda.
Asinspirts pie Kijevas14
258
0
1941. gada 22. jūnijā Hitlers uzsāk lielāko iebrukuma operāciju pasaules vēsturē - operācijas "Barbarossa" ietvaros gandrīz četri miljoni vīru uzsāk iebrukumu Padomju Savienībā.
Iebrukums sākotnēji bija necerēti sekmīgs. Nedēļas laikā krita Minska, un armiju grupa "Centrs" devās neprātīgā skrējienā uz 600 km attālo Smoļensku, lai sagrābtu ceļu krustojumus un pavērtu ceļu triecienam uz Maskavu. Pie Smoļenskas tika gūta vēl viena uzvara, iznīcinot lielu daļu Staļina stratēģisko rezervju, kas aizsargāja Maskavu.
Reklāma
Kamēr armiju grupa "Centrs" mežonīgā ātrumā traucās uz Maskavu, tikmēr armiju grupai "Dienvidi" negāja tik spīdoši. Lai gan notika strauja karaspēka virzība uz priekšu, padomju spēku koncentrācija bija lielāka un sāka izspīlēties padomju ķīlis pie Kijevas, kur atradās 43 padomju divīzijas ar vairāk kā 800 000 kareivju. Armiju grupai "Dienvidi" nepietika mobilo tanku vienību, lai to ielenktu un iznīcinātu vienā masīvā triecienā.
Tobrīd jau bija skaidrs, ka vācu armija nespēs turpināt ofensīvu vienlaicīgi visās frontēs - tam gluži vienkārši nebija resursu. Tāpēc vācu virspavēlniecībai nācās izšķirties par vienu no diviem scenārijiem - sūtīt armiju grupu "Centrs" palīgā abām pārējām armiju grupām, vai arī turpināt izrāvienu un doties uz Maskavu. Kā viena, tā otra situācija radīja draudus - tieša došanās uz Maskavu, atpaliekot abām pārējām armiju grupām, bīstami atsegtu armiju grupas "Centrs" sānus, vēlāk radot draudus krievu pretuzbrukumam. Savukārt sūtot palīgspēkus abām pārējām armiju grupām, tiktu izšķiests laiks un loģistikas resursi, tādējādi dodot laiku krieviem pārgrupēties un nostiprināt Maskavas aizsardzību.
Vairums vācu ģenerāļu stingri uzstāja uz nepārtrauktu virzību uz Maskavu. Maskava bija svarīgs sakaru un rūpniecības centrs, turklāt arī nozīmīgs simbols. Tomēr pats fīrers iejaucās šajos plānos un uzstāja uz papildspēku sūtīšanu armiju grupām "Ziemeļi" un "Dienvidi". Plāns bija saņemt spīlēs visu ķīlī esošo krievu Dienvidrietumu fronti. No dienvidiem uzbruka armiju grupas "Dienvidi" 1. tanku grupa feldmaršala fon Kleista vadībā. Pēc tam sekoja straujš un no krievu puses pilnīgi negaidīts Gudēriana 2. tanku grupas trieciens no ķīļa ziemeļiem. Krievi, tāpat kā vācu ģenerāļi, gaidīja Gudēriana spēku došanos uz ziemeļiem, uz Maskavu, tāpēc šāds straujš izrāviens uz dienvidiem nodrošināja pilnīgu taktisku pārsteigumu.
Reklāma
Jau pēc divām nedēļām Gudēriana un fon Kleista spēki satikās Loksvicā, 200 km aiz Kijevas. Sekas bija milzīgākais ielenkums pasaules vēsturē - tika ielenkti ap 600 000 padomju kareivju, kuri tika nogalināti vai saņemti gūstā. Starp citu, nepastāvēja nemaz tik liela atšķirība starp krišanu kaujā un krišanu gūstā - nāve iestājās abos gadījumos, tikai gūstā tā bija lēnāka un mokošāka. Krievu līnijās iestājās pilnīgs apjukums. Frontes komandieris Budjonnijs, vecs Staļina draugs un pilnīgs militārs nejēga, un Hruščovs, kas tolaik bija atbildīgs par Ukrainu, tik tikko paguva izglābties. Ielenktās vienības palika bez līdera, bez apgādes, bez sakariem un bez transporta. Tomēr pēc ielenkuma saslēgšanās mežonīgas cīņas notika vēl 2 nedēļas, un atsevišķām krievu grupām izdevās izbēgt no ielenkuma.
Šī grandiozā uzvara, lai gan nodarīja Staļinam milzu zaudējumus, zināmā mērā izvērsās stratēģiska vācu neveiksme. Tā kā tika iztērēts daudz laika un resursu, armiju grupa "Centrs" tika aizkavēta un uzbrukums Maskavai sākās pārāk vēlu. Bargā Krievijas ziema, salam nepiemērots aprīkojums, augošie zaudējumi un krievu papildspēki no Sibīrijas piespieda vāciešus apstāties tieši pirms Maskavas un pēc tam atteikties no tās iekarošanas, kā vēlāk izrādījās, uz visiem laikiem.
Tev patiks šie raksti
