Sens vikingu mīts stāsta, ka reiz esot bijuši 2 dižciltīgi vilki. Viens no vilkiem ir vēlējies apēst Sauli, bet otrs Mēnesi. Tādejādi apliecinot savu visu varenību un pārspēku visur (vikingiem tas ir domāts uz Zemes, nevis visā kosmosā). Vilks, kurš it kā ir gatavs notiesāt Mēnesi pusdienās, to īsti neizdara, jo viņš saprot, ka Mēness vairs nav tāds kā agrāk(pelēcīgs). Šaubas, bailes un neziņa viņu māca. Bet, galu galā, Mēness tika uzlikts uz šķīvja un notiesāts, pat nadziņus aplaizot. Tajā pat laikā, vilks, kurš bija metis savas acis uz Sauli, nevarēja likties mierā. Viņš nevar apēst Sauli, jo tas var radīt iztrūkumu, nestabilitāti un svārstības. Protams, kā jau parasti, kādam kaut kas nepatīk, un sākas karš! Kurš kuru? Vilks, kura kuņģī mājo Mēness, jūtas varens un pārliecināts par sevi, bez iemesla uzbrūk savam kolēģim, un strīda rezultātā, pamatīgi savainojas - sāk asiņot. Līdz ar asins izliešanu - vilks ir saniknots un sāk "pārtapt". Tā nu radās VILKAČI, pēc vikingu domām.