Tā saucas fotogrāfija, kurā ir redzams pamests, raudošs bērns sabombardētā Šanhajas Dienvidu dzelzceļa stacijā pēc japāņu gaisa uzbrukuma 1937. g. 28. augustā.
Tā saucas fotogrāfija, kurā ir redzams pamests, raudošs bērns sabombardētā Šanhajas Dienvidu dzelzceļa stacijā pēc japāņu gaisa uzbrukuma 1937. g. 28. augustā.
"Asiņainā sestdiena" ir kļuvusi par ikonisku fotogrāfiju, kas ilustrē japāņu vardarbību Ķīnā. "Newsreel" fotogrāfs Vongs to uzņēma tikai dažas minūtes pēc japāņu gaisa uzbrukuma pret civiliedzīvotājiem kaujas par Šanhaju laikā. Vongs pat nezināja bērna vārdu vai dzimumu. Kad bilde tika nopublicēta, tā kļuva, laikam, par pašu slavenāko 1930-to gadu fotogrāfiju. Tā stimulēja dusmas rietumu pasaulē pret japāņu vardarbību Ķīnā. Tā ir nosaukta par propagandas veiksmīgāko piemēru.
Vongs tā arī neatklāja bērna identitāti vai arī to vai bērns izdzīvoja. Nākamajā dienā viņš aiznesa kameru uz "China Press" ofisu un pārādija Malkolmam Rošoltam, sakot "Paskaties uz šo!"
Šanhajas kaujas laikā, kas bija daļa no otrā Sino-japāņu kara, japāņi uzbruka Šanhajai, Ķīnas visvairāk apdzīvotajai pilsētai. Vongs nolīda no jumta un savā mašīnā devās uz izpostīto dzelzceļa staciju. Vongam nonākot stacijā pavērās briesmīga aina
"Tas bija briesmīgs skats. Cilvēki vēl mēģīnāja piecelties. Mirušie un ievainotie gulēja uz sliedēm un platformām. Visur mētājās ķermeņa daļas. Tikai mans darbs palīdzēja aizmirst to, ko es redzu. Es apstājos pārlādēt kameru. Es ievēroju, ka manas kurpes ir piesūkušās ar asini. Es pārgāju pāri dzelzceļa sliedēm un uzņēmu daudzus kadrus ar degošu tiltu fonā. Tad es ieraudzīju vīrieti, kas paņēma uz sliedēm esošo bērnu un aizneso to uz platfomu. Pēc tam viņš devās pakaļ otram ievainotam bērnam. Mirusi māte gulēja uz sliedēm. Man uzņemot šo ainu, izdzirdēju, ka lidmašīnas atgriežas. Es ātri izlietoju atlikušo uz šo bērnu. Es pieskrēju pie bērna ar mērķi viņu aiznest drošībā, bet tad tēvs atgriezās. Pāri pārlidoja bumbvedēji. Neviena bumba netika nomesta."
Japāņu nacionālisti apsūdzēja gotogrāfu, paziņojot, ka fotogrāfija ir iestudēta. Japānas valdība izsludināja 50 000 $ lielu atlīdzību par Vonga galvu.
Nākamajā dienā avīzes ziņoja par kādiem 1800 cilvēkiem, galvenokārt sievietes un bērni, kas gaidīja pienākošo vilcienu stacijā. Japāņu lidotāji kļūdaini noturēja to par karaspēka pārvietošanos. Šanhajas avīzes ziņoja par 300 izdzīvojušajiem. Life žurnāls gan vēlāk rakstīja par 200 mirušājiem.
Pēc ķīniešu avotiem, tad otrajā Sino-Japāņu kara laikā gāja bojā 35 miljoni cilvēku, rietumos gan uzskata, ka tikai 20 miljoni.
Karš tomēr ir cūcīga lieta.. Bet par rakstu paldies. P.s palabo gramatikas kļūdas.
...Nu..ko lai saka...Patiesību tāpat nekad neviens neuzzinās..vairs...Karš tāpēc jau ir karš,ka tajā cieš un cietīs arī tie,kas nepiedalās...