Aragonas Katrīna8

Katrīna tagad bija atraitne, bet vel jauna, lai varētu atkal precēties. Henrijam VII bija vel viens dēls, tikai šis bija spēcīgāks un veselīgāks par viņa vecāko brāli. Anglijas karalis bija ieinteresēts paturēt Katrīnu savā radinieku pulkā, tāpēc 14 mēnešus pēc Artūra nāves, viņa saderinājās ar nākotnes Henriju VIII, kurš tolaik bija pārāk jauns, lai precētos.

Ap 1505. gadu, kad Henrijs bija pietiekami vecs, lai precētos, Henrijs VII bija zaudējis savu uzticēšanos Spāņu apvienībai, un lika Henrijam atteikties no saderināšanās ar Katrīnu. Viņas nākotne bija nenoteikta uz nākamajiem četriem gadiem. 1509. gadā, kad Henrijs VII nomira, viena no jaunā karaļa Henrija VIII rīcībām bija apprecēt Katrīnu. Beidzot, 1509. gadā viņa tika kronēta par jauno Anglijas karalieni.

Īsi pēc precībām, Katrīna atklāja, ka viņa ir stāvoklī. Meitiņa piedzima nedzīva, bet šai nelaimei sekoja vel viena grūtniecība. Princis Henrijs piedzima 1511. gadā, un pēc svinībām, 52 dienu garas dzīves, viņš nomira. Vēlāk, Katrīnai bija spontānais aborts, kam sekoja vel viens dēls ar īsu mūžu. 1516. gada Februārī viņa piedzemdēja meitu Mariju, un šis bērns dzīvoja. 1518. gadā viņai bija vel divas grūtniecības.

Henrijs bija neapmierināts par to, ka viņam nebija vīriešu kārtas mantinieks, bet viņš palika uzticīgs vīrs Katrīnai. Tomēr, vēlāk viņam parādījās divas mīļākās - Elizabete Blounta un Marija Boleina. Ap 1526. gadu, viņš izšķīrās no Katrīnas, jo bija iemīlējies savas mīļākās māsā - Annā Boleinā (manā iepriekšējā rakstā). Ap to laiku, Katrīnai bija 42 gadi, un viņa vairs nevarēja dzemdēt. Henrija mērķis bija dabūt vīriešu kārtas mantinieku, ko Katrīna nevarēja viņam sagādāt. Viņš sāka lasīt Leviticus tekstus, kur bija teikts, ja brālis ņems līgavās brāļa sievu, tad viņiem nebūs bērnu. Katrīnai un Henrijam bija tikai viens dzīvs bērns, tā bija meitene, un Henrijs domāja, ka tas neskaitās. Henrijs gatavoja petīciju Pāvestam par laulības anulēšanu.

Katrīna nenojauta par Henrija plāniem anulēt laulību, bet, kad uzzināja, bija ļoti bēdīga. Katrīna sazinājās ar Pāvestu, un teica, ka tas ir netaisnīgi, un viņa cerēja, ka Pāvests viņā klausīsies, jo viņa bija krustmāte Čārlzam V, kurš bija svētais romiešu imperators. Strīds turpinājās sešus gadus. Viņa bija nelokāma par to, ka viņa un Artūrs nebija paspējuši pilnveidot savu laulību, tāpēc viņi neskaitījās vīrs un sieva. Katrīna ne tikai cerēja saglabāt savu pozīciju kā karaliene, bet arī panākt, lai viņas meita Marija iegūst daļu no mantojuma.

Lietas mainījās, kad Anna Boleina palika stāvoklī. Henrija mērķis bija protestēt pret Anglijas Pāvestu, tādējādi mainot ticību. Viņš dabūja atļauju šķirties no cita arhibīskapa. Tā Katrīna zaudēja karalienes statusu, un kļuva par Velsas Dowager princesi, viņa par to bija nelaimīga, un centās tikt vaļā no šī statusa. Viņa tika atšķirta no savas meitas, un tai bija jāpamet galms. Atlikušo dzīvi viņa dzīvoja mitrās, netīrās pilīs ar maz kalpiem. Viņa dažreiz sūdzējās par viņas apstākļiem, un nodzīvoja lūdzoties.

1536. gadā, 7. Janvārī, Katrīna nomira Kimboltonu pilī, un tika apglabāta Pēterburgas katedrālē kā Velsas Dowager princese, ne Anglijas karaliene.

Paaaldies, par lasīšanu! :]