›

Ar atomreaktoru darbināma lidmašīna 6

138 0

Pirms laika ieliku rakstu par kuģi, kuru darbināja atomreaktors, bet šoreiz raksts par lidmašīnu, kuru darbināja atomreaktors.

Sākotnēji nedaudz vispārīga vēsture. Beidzoties Otrajam Pasaules karam, Japāna bija uzvarēta un cilvēki redzēja, cik daudz enerģijas slēpjas atomos, zinātnieki Manhetenas projekta laikā, paralēli atombumbu izveidei jau eksperimentēja ar pirmajiem atomreaktoriem, kurus vēlāk centās ievietot visur, bija pat plāns izveidot putekļu sūceju ar savu atomreaktoru, bet tas ātri vien tika atmests. Tomēr domai par lidaparātu ar atomreaktoru inženieri un zinātnieki piegāja ļoti nopietni. Mērķis bija izveidot reaktīvo dzinēju, kas ieplūstošo gaisu sasildītu nevis sadedzinot degvielu, bet ar siltumu, kas izdalījas kodolsabrukšanas procesā atmoreaktorā. Aukstā kara laikā ASV un PSRS centās izveidot bumbvedēju ar šādu dzinēju, kas sava nebeidzamā enerģijas avota dēļ ir ļoti labi piemērots veikt atbildes triecienu atomkara gadījumā, bet neviena no valstīm tā arī neizveidoja šādu lietderīgu lidaparātu.

Galvenās problēmas sagādāja radiācija, kuras dēļ nepiciešams noslēgt reaktoru, lai pasargātu apkalpi un cilvēkus uz zemes no radiācijas, rezultātā krietni palielinot lidmašīnas svaru; kā arī potenciālās problēmas lidmašīnas avārijas gadījumā. Bija arī eksperimenti ar raķetēm, kuras dzinējs darbojas pēc tāda paša principa.

Tomēr, starp-kontinentālo raķešu un atomzemūdeņu izveide 1960tajos gados likvidēja šāda lidaparāta nepieciešamību un projekti tika atcelti; šādas tehnoloģijas bīstamība ir iemesls kāpēc tā netiek izmantota arī civiliem nolūkiem.

Bildē redzami HTRE reaktori... Autors: eduards1537 Ar atomreaktoru darbināma lidmašīna

Bildē redzami HTRE reaktori (Heat Transfer Reactor Experiments - eksperimentāls siltumpārneses reaktors) priekš eksperimentālā lidaparāta ar atomreaktoru. Pa kreisi redzams HTRE 3 un pa labi HTRE 1, vairāk par dzinējiem var izlasīt šeit.

NEPA un ANP

1946. gada Maijā ASV gaisa spēki sāka Atomenerģijas piedziņa lidaparātiem projektu (Nuclear Energy for the Propulsion of Aircraft - NEPA), kurš veica izpēti līdz to aizvietoja Lidaparātu atomenerģijas piedziņa (Aircraft Nuclear Propulsion - ANP) 1951. gadā. Viens no ANP uzdevumiem bija nodrošināt divu dzinēju pētīšanu: General Electrics tiešā gaisa cikla (Direct Air cycle) un Pratt & Whitney's netiešā gaisa cikla (Indirect Air Cycle). ANP plānoja modificēt divus B-36s bumbvedējus zem MX-1589 projekta. Viens no B-36s tika plānots izpētei, kā pasargāt apkārt esošos pret radiāciju no reaktora, bet otra lidmašīnai tiktu pārveidota par eksperimentālo lidaparātu X-6, kuram arī tiktu ievietots atomreaktors, bet projekts tika atcelts pirms X-6 tika pabeigts.

Pirmie eksperimenti ar atomlidmāšīnas dzinējiem notika 1956. gada 31. janvārī, izmantojot divus General Electric reaktīvos dzinējus.

Oak Ridge nacionālā labaratorija veica izpēti un izveidoja atomlidmašīnas dzinējus. Divi reaktori, kas nocietināti, lai apkārtējos aizsargātu no radiācijas, katrs darbināja divus General Electric J87 reaktīvos dzinējus gandrīz līdz pilnai vilcei.

Projekts Pluto

1957. gadā ASV gaisa spēki un ASV Atomenerģijas komisija apvienojās ar Lawrence Radiācijas labaratoriju, lai pētītu iespējamību izmantot siltumu no atomreaktora ramjet dzinējos ( ramjet - nemācēju pārtulkot, bet tas ir līdzīgs reaktīvajam dzinējam, tikai būtiskā atšķirība ir tā ka šim dzinējam nav priekšā "ventilatoru" (vienkāršiem vārdiem izsakoties), kādu jūs redzat dzinējos, kas ir piestiprināti lidmašīnām, bet gaisu šis dzinējs iesūc ar savas kustības palīdzību tas ir, dzinējam kustoties uz priekšu giass pats ieiet iekšā, lielākais trūkums šis dzinējs pats nevar uzsākt kustību no miera stāvokļa tas ir jaievelk līdz efektīajam ātrumam, bet pluss ir tas ka šīs dzinējs var pat sasniegt 6 mehus lielu ātrumu, tas ir 7 400 km/h). Šī izpēti pazina kā projekts Pluto. Šīs projekta mērķis bija izveidot dzinēju bezpilota kruīza raķetēm, sauktas par SLAM (Supersonic Low Altitude Missle - virsskaņas zemu lidojoša raķete). Programma sekmīgi sasniedza mērķi izveidojot divus testa dzinējus, kurus izmeiģināja uz zemes. 1961. gada 14. maijā pasaulē pirmais ar atomenerģiju darbināmais ramjet dzinējs "Tory-IIA" uzmontēts uz sliežu vagona, rūca tikai dažas sekundes. 1964. gadā 1. jūlijā septiņus gadus un sešus mēnešus kopš projekta sākuma tas tika atcelts un pamests.

Autors: eduards1537 Ar atomreaktoru darbināma lidmašīna

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Attēlā redzamā lidmašīna ir tā pati kas redzama titulbildē, ir eksperimentālais NB-36H, (NB - nuclear-powered bomber jeb ar atomenerģiju darbināms bumbvedējs).

Raksturlielumi; apkalpe - 5 cilvēki; garums - 49,38 m; spārnu platums - 70,10 m; augstums - 14,23 m; spārnu laukums - 443,3 m^2; maksimālais ātrums 676 km/h. NB-36H tika pārveidots no B-36H kas bija bojāts tornādo. Orģinālā apkalpes kabīne tika nomainīta pret masīvu 11 tonnas smagu apkalpes sekciju priekš pilota, otrā pilotas, lidojuma inženiera un diviem atominženieriem. Pat vismazākie logi bija 25-30 centimetrus biezi. Atšķirībā no ieplānotā lidaparāta X-6, 3 MW ar gaisu dzesējamais reaktors NB-36H lidaparātā neapgādāja ar enerģiju nevienu lidmašīnas sistēmu, arī nedz dzinējus, bet tika ievietots lidmašinā, lai mērītu efektīvā drošā pārklājuma biezumu, kas pasargā apkalpi.

NB36H pabeidza 47... Autors: eduards1537 Ar atomreaktoru darbināma lidmašīna

NB-36H pabeidza 47 izmeiģinājuma un 215 lidojuma stundas (no kurām 89 stundas reaktors strādāja), tas notika starp 1955. gada 17. septembri un 1957. gada martu virs Jaunmeksikas (New Mexico) un Teksasas štatiem. Jāatzīst ka bija ierīkota karstā līnija tieši ar presidentu gadījumā ja notiktu negadījums ar reaktoru lidmašīnu vai tā avarētu, bet tā nekad netika izmantota.

Attēla redzami ka lidmašīnai ir gan propelleri gan arīčetri reaktīvie dzinēji, bija plānots ka reaktors darbinās šos dzinējus, bet tie arī netika lidojuma laikā pieslēgti pie reaktora.

Rakstā tika minēts ka arī PSRS veica līdzīgus eksperimentus, bet par viņu meiģinājumiem nākamajā rakstā.