Tā kā visa Latvija svin savus neatkarības svētkus, es vēlējos pievienot kko no Latvijas vēstures, ko varbūt skolās nemāca vai nav dzirdēts. Šis ir mans pirmais raksts, tāpēc, lūdzu, rakstīt ieteikumus.
Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918. gadā. Tā tika izveidota Vācijas impērijas okupētajās Latvijas un Igaunijas teritorijās Pirmā pasaules kara beigās.
1915. gada rudenī Vācijas armija īsā laikā okupēja gandrīz visu Kurzemes guberņas teritoriju, tomēr, par spīti vācbaltiešu cerībām, pārvalde atradās vācu okupācijas iestāžu rokās. 1917. gada 3. septembrī Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu un 1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome steidzami 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju latviešu etnogrāfiskajās robežās Kurzemes, Latgales un Vidzemes teritorijā. Vēlētā Igaunijas Pārstāvju sanāksme formāli izziņoja Igaunijas neatkarību 1917. gada 28. novembrī, bet neatkarības deklarācija tika pieņemta 1918. gada 24. februārī, dienu pirms vācu karaspēks okupēja Tallinu.
1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā "Apvienotā Zemes padome" nolēma izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju. 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas-Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes provincēm.
Vācijas ķeizars atzina Apvienotās Baltijas hercogistes suverenitāti tikai 1918. gada 22. septembrī, bet pati Baltijas valsts tika proklamēta Rīgā 1918. gada 5. novembrī. Hercoga kronis tika piedāvāts Meklenburgas hercogam Ādolfam Fridriham, bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals Ādolfs Pilars fon Pilhavs kā valsts pārvaldnieks.
Pēc Vācijas kapitulācijas, Novembra revolūcijas un Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī vācu militārā pārvalde Latvijas teritorijā 1918. gada 7. decembrī nodeva savas pilnvaras Latvijas Pagaidu valdībai, ko vadīja Kārlis Ulmanis. Igaunijas teritorijā līdzīga vienošanos ar Igaunijas Pagaidu valdību jau 1918. gada 19. novembrī parakstīja Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnigs.
Apvienotās Baltijas hercogistes Reģentu padome nolika savas pilnvaras 1918. gada 28. novembrī, tomēr mēģinājumi militārā ceļā atjaunot Baltijas vācbaltiešu valsti turpinājās arī 1919. gadā ar Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdības palīdzību.
