Aplenkuma tehnika11

Katapulta. Nereti cilvēki onagru jauc ar katapultu. Abi darbojas pēc viena principa, tomēr atšķīrās šāviena distance, pārvietošanās ātrums u.c. Katapultas galvenokārt tika lietotas viduslaikos un nenoliedzami ir līdzīgas romiešu onagriem. Aplenkuma laikā tās varēja ātri pārlādēt un izšaut. Kaujas laukā tās netika bieži izmantotas, jo tās bija diezgan lēnas un nepraktiskas.

Trebušets. Visu viduslaiku piļu ļaunākais murgs. Tā šāviena distance bija ļoti tāla. Tas varēja šaut de jebko. Vizuāli tas izskatās ļoti biedējošs, taču ir nenormāli lēns, jo vidēji stundā izšāva tikai divas reizes. Aplenkumos nebija kur steigties, jo tie nereti bija ilgāki par gadu. Tie bija ļoti dažāda izmēra. Runā, ka lielākie esot bijuši līdz 30m augsti. Tie darbojās pēc sviras principa, kas viduslaikos bija jaunākais atklājums.

Mangonella. Arī populārs aplenkuma ierocis viduslaikos. Darbojās pēc tāda paša principa kā trebušets. Parasti tas meta akmeņus un tika izmantots aplenkumos un netika izmantots kaujās tā lēnuma dēļ.

Tarāns. Protams vajadzēja izgāzt pretinieku pils vārtus, lai tiktu iekšā. Reizēm tika izmantots prasts baļķis, kuru veči turēja rokās un nesās pret vārtiem. Tam bija ļoti dažādi dizaini-bieži bija jumtiņš lai aizsargātos no pretinieku raidītajām bultām. Reizēm baļķa galā bija metāla uzgalis ar auna galvas dizainu. Tāpēc to arī angliski sauc par „battering ram”.

Aplenkuma tornis. Tas tika izmantots gan romiešu laikos, gan viduslaikos. Tā izskats ir diezgan iespaidīgs, taču celtniecība bija laikietilpīga. To sargāja mitras ādas apšuvumi priekšpusē, lai to neaizdedzinātu pretinieku aizdedzinātās bultas. Tas tika piestumts pie mūra (tornim bija jābūt mūra augstumā) un tika nolaista rampa, ka vienlaicīgi kalpoja par sienu. Tad nāc līdz zobiem bruņotu vīru straume. Nereti tā „pirmajā stāvā” tika pievienots baļķis vārtu taranēšanai. Tam bija daudz un dažādu dizainu.

Kāpnes. Ar tām varēja ātri tikt uz mūra, taču nekas nepasargāja tevi no bultām. Pret attēlā redzamo dizainu izturos skeptiski, jo šaubos vai tika izmantotas tik šauras kāpnes. Šādas ar nelielu piepūli varēja nogāzt zemē. Manuprāt, tās varēja būt pietiekami platas, lai plecu pie pleca blakus it vismaz pieci vīri. Tādas kāpnes pagrūtāk nogrūst. Pārsvarā aplenkumu ilustrācijas viduslaikos zīmēja mūki, kas neko nejēdza no militārās aplenkuma tehnikas, tādēļ zīmēja šādas kāpnes.

Aizsegs. Lieliski aizsargāja no bultu lietus. Bija ļoti populārs Ķīnā. Arbaletisti aiz tā varēja paslēpties un netraucēti pielādēt stopu un izšaut pa mazo spraugu.Tas bija viegli pārvietojams un praktisks. Izmēri tam atsķīrās.

Testudo. Testudo bija bruņurupuča kaujas formācija. Romieši aplenkumos to izmantoja ļoti bieži. Ļoti līdzīgu formāciju izmantoja arī ķīnieši. Būtībā tā bija vairogu galerija. Tajā varēja teicami patverties no bultām un akmeņiem. Ja filmās rāda, ka atklātā kaujas laukā tiek veidotas šīs testudo ierindas, tad tās ir pilnīgas muļķības. Testudo izmantoja tikai aplenkumos, kad nebija gaidāms fizisks kontakts ar pretinieku, bet tikai bultu lietus. Testudo netraucēti varēja tikt līdz mūrim un lēnā garā rosīties. Reizēm tika veidoti dubulti testudo, jeb viens virsū otram (tādi kā divstāvīgie), lai tiktu uz mūra.