Ap 1941.gadu Sarkana armija bija nonākusi visnotaļ nepatīkamā situācija, Nacistiskās Vācija bija iespiedusies dziļi PSRS teritorijā un to kādā veidā bija jāatspiež atpakaļ. Lai ari PSRS teritorija darbojās liels skaits sarkanās armijas partizānu, vairums no tiem bija bruņoti ar mazkalibra ieročiem, kas apgrūtināja karadarbību pret Vācu bruņutehniku. Taču Oļegam Antonovam bija risinājums – lidojoši tanki.
Antonov A-40 – Burtiski lidojošs krievu tanks!5
240
0
Proti, ja varētu tankus dabūt aiz ienaidnieku frontes līnijas simtiem kilometru tālu, tie varētu ievērojami uzlabot partizānu un diversantu kaujas spējas.
Tātad PSRS plāns bija sekojoši, piestiprināt vieglajam kaujas tankam T-60 “Krylya Tanka” jeb, Latviski tanka spārnus. Šie 18 metrus platie spārni bija piestiprināmi un noņemami tankam relatīvi īsa laikā, ļaujot tam pārvērsties no lidojoša tanka par parastu.
Reklāma
Šis tanks paceltos debesīs ar Pe-8 vai TB-3 bumbvedēju palīdzību, kuri viņu ievilktu tāda pat manierē kā planieri. Kad viņi būtu sasnieguši mērķi un atraduši piemērotu piezemēšanas vietu tanks atdalītos no lidmašīnas un kā planieris sāktu planēt lejup. Pēc piezemēšanās tanka spārni tiktu atdalīti no tanka un tanks varētu pildīt kaujas uzdevumus gluži kā parasts kaujas tanks.
Tiesa bija nelies mīnus, vienīgajā testa lidojumā, ko šis tanks veica, tas tika praktiski izjaukts un pārtaisīts. Proti, lai samazinātu tanka svaru tam tika noņemti visi ieroči, munīcija un daļa bruņu. Tanku, pilotēja Sergejs Anokhins, kuram izdevās veikt veiksmīgu testa lidojumu un galvenais, veiksmīgi piezemēties ar tanku.
Taču šī bija vienīgā reize kad šis tanks lidoja, jo lai ari tā svars tika drastiski samazināts, tas joprojām bija par smagu. Bumvedējs tikai ar grūtībām to spēja ievilkt līdz 160 km/h lielam ātrumam, kas bija nepieciešams lai tas vispār spētu atrauties no zemes. Rezultāta projekts tika slēgts, lai gan daļa vēsturnieku uzskata, ka šis projekts bija pilnībā PSRS propaganda un tanks vispār nekad nelidoja, bet kas to lai zin.
Tev patiks šie raksti
