Klāt jau sestā daļa rakstu sērijai par amerikāņu masu slepkavām, šajā daļā būs 7 bildes un daudz, daudz lasāmā. Lai labi lasās 
Amerikāņu psihopāti (6)8
542
0
Māršals Eplvaits.
1972.gadā Eplvaits sastapa Boniju Netlzu, medmāsu kurai bija liela interese par teozofiju un bībeles pravietojumiem, abi kļuva par labiem draugiem. Viņi abi rūpīgi pētīja Asizes Franciska dzīvi, lasīja krievu izcelsmes reliģijas filozofes Jeļenas Blavatskas, skotu psihiatra R. D Lainga un amerikāņu autora Ričarda Baha darbus. Pie sevis viņi turēja Karaļa Džeimsa bībeles versiju, studējot mācību par Kristoloģiju, Askēzi un Eshatoloģiju. Laika gaitā Eplvaits un Netlza nonāca pie secinājuma, ka vini bija izredzētie kuriem jāpiepilda bībeles pravietojumi un, ka viņiem ir augstāka līmeņa prāts nekā citiem cilvēkiem. Viņi divatā sāka meklēt domubiedrus un sekotājus, izvietojot dažādus sludinājumus. Saviem sekotājiem viņi abi sevi pasniedza kā būtnes no citas planētas, Nākamā līmeņa, solot visus eksperimenta dalībniekus nosūtīt uz augstāku evolucionāro līmeni. 1974. gadā Eplvaits un Netlza nodibināja reliģisko sektu Heaven's Gate. 1985.gadā Bonija Netlza nomira no aknu vēža, bet sekta turpināja savu un uzņēma arvien jaunus dalībniekus. 1997.gadā Zemei pietuvojās Heila-Bopa komēta, viena no pēdējās simtgades spilgtākajām komētām. Tā ar neapbruņotu aci bija redzama 18 mēnešus, kas ir kļuvis par rekordu. Eplvaits saviem sekotājiem stāstīja, ka pasauli ir paredzēts attīrīt tās citplanētiešu atklājējiem, tāpēc vajag izdarīt pašnāvību, kas atbrīvos dvēseli lai tā uzlidotu debesīs un nonāktu kosmosa kuģī, kas paslēpies aiz Heila-Bopa komētas, un sāksies jauna dzīve, kur cilvēks pārtaps bezdzimuma būtnē. 8 vīriešu dzimuma sektas biedri brīvprātīgi devās uz Meksiku lai veiktu kastrāciju. Sekta apmetās uz dzīvi San Djego, kur viņi noīrēja greznu savrupmāju. 1997.gada 26.martā Eplvaits un 38 sektas Heaven's Gate dalībnieki šajā mājā tika atrasti miruši. Sektas biedri bija veikuši masu pašnāvību 3 etapos. 24.martā pašnāvību izdarīja 15 biedri, 25.martā vēl 15, bet 26.martā pēdējie 9 dzīvi palikušie. Māršals Eplvaits bija viens no pēdējiem kurš izdarīja pašnāvību, pēc viņa mira vēl 2 sievietes. Pašnāvības tika veiktas izdzerot kokteili, kas sastāvēja no dažādām narkotikām, ābolu sulas un vodkas. Lai nepieļautu pašnāvības neizdošanos viņi ap galvu apsēja plastmasas maisiņu lai nosmaktu. Visi bojāgājušie bija ģērbušies melnās sporta biksēs, t-kreklos un Nike sporta kurpēs, katram kabatā bija 5 dolāru banknote.
Reklāma
Brenda Anna Spensere
Pirmdienas rītā, 1979.gada 29.janvārī, Spensere no savas istabas loga sāka šaut uz bērniem, kuri ielas pretējā pusē stāvēja pie skolas ieejas vārtiem gaidot ierodamies skolas direktoru. Viņa ievainoja 8 bērnus, nošāva direktoru un kādu vienkāršu garāmgājēju. Kad ieradās policija, Spensere ieslēdzās savā istabā uz vairākām stundām. Kamēr Spensere sēdēja savā istabā, kādam vietējam reportierim izdevās sazvanīt viņu un uzdot jautājumu, kādēļ viņa to darīja. Spenseres atbilde bija : Man nepatīk pirmdienas. Draudot, ka nāks ārā šaudama viņa iznāca no istabas un padevās bez pretošanās. Lai gan nozieguma izdarīšanas brīdī Spenserei bija tikai 16 gadi, viņa tika tiesāta kā pieaugusī. Viņa saņēma mūža ieslodzījumu ar apžēlošanas iespēju ik pēc 10 gadiem. Iedvesmojoties no šiem notikumiem, Īru grupa Boomtown Rats sarakstīja dziesmu "I Don't Like Mondays" , kura 1979.gadā kļuva par Lielbritānijas 6. lielāko hītu.
Patriks Purdijs
1989.gada 17.septembrī 23 gadus vecais vietējais dīvainis Patriks Purdijs piebrauca pie Klīvlenda pamatskolas Stoktonā, Kalifornijā. Viņš izkāpa no mašīnas bruņojies ar pusautomātisko šauteni un 9 milimetru pistoli. Mašīnā viņš bija sakrāmējis lielu daudzumu pirotehnikas. Viņš aizdedzināja mašīnu un pēc dažām minūtēm tā eksplodēja, pa to laiku Purdijs jau atradās skolas spēļu laukumā un sāka šaut uz tur esošajiem bērniem. 3 minūšu laikā viņš izšāva 103 reizes, nogalinot 5 bērnus un ievainojot vēl 32. Visi nogalinātie bija kambodžiešu un vjetnamiešu imigrantu bērni vecumā no 6 līdz 9 gadiem. Purdijs izdarīja pašnāvību iešaujot sev galvā ar pistoli. Uz savas šautenes Purdijs bija iegravējis vārdus : Brīvība, Uzvara un Hezbollah. Kad policija pārmeklēja Purdija mājokli tie atrada simtiem spēļu karavīriņus izvietotus pa visu istabu. Purdijs agrāk bija strādājis par metinātāju, bet pēc tam ilgstoši bijis bezdarbnieks un bieži mainīja dzīvesvietas. 16 gadu vecumā Purdijs zaudēja tēvu, kuru notrieca mašīna. Purdijs cieta no alkohola un narkotiku atkarības, turklāt viņam bija izveidojies naids pret aziātu imigrantiem, kuri kā viņš uzskatīja, atņemot darba vietas amerikāņu strādniekiem. Cilvēki, kuri pazina Purdiju apgalvoja, ka viņš bija draudzīgs cilvēks, bet ļoti viegli aizkaitināms un neapmierināts ar dzīvi. Savā pierakstu grāmatiņā Purdijs rakstīja: Es esmu tik stulbs. Es esmu stulbāks par 6.klases skolnieku. Mana māte un tēvs bija stulbi.
Džordžs Henards.
1991.gada 16.oktobrī Džordžs Pjērs Henards ar savu 1987.gada Ford Ranger pikapu iztriecās cauri Luby's kafejnīcas stikliem. Izkliedzot - "Lūk ko Bela apgabals ir man nodarījis!", Henards sāka šaut uz apmeklētājiem. Viņš nošāva 23 cilvēkus un ievainoja 20, tad viņš izdarīja pašnāvību. Tobrīd kafejnīcā bija aptuveni 80 cilvēku. Apšaudes laikā Henards atļāva sievietei un viņas 4 gadus vecajam bērnam bēgt prom. Vismaz 15 apmeklētāji aizbēga, kad viens no viņiem ar krēslu izsita stiklu. Kafejnīca tajā pašā ekā darbojās vēl 9 gadus, tomēr apmeklētāju skaits bija neliels un kafejnīca 2000.gada septembrī tika slēgta uz visiem laikiem. Par Henarda iespējamo motīvu tiek uzskatīts naids pret sievietēm. Bijušais Henarda istabas biedrs sacīja: Viņš ienīda melnos, latīņamerikāņus, homoseksuāļus. Viņš bieži izteicās, ka visas sievietes ir čūskas. 14 no 23 nogalinātajiem bija sievietes, arī vairums ievainoto bija sievietes. Slaktiņa laikā Henards vairākkārtīgi izkliedza vārdu Mauka!
Reklāma
Dilans Storms Rūfs
2015.gada 17.jūnijā 21 gadu vecais Dilans Rūfs iegāja Emanuela Afrikāņu metodistu episkopālājā baznīcā, Čārlstonā, Dienvidkarolīnā, kas ir ir senākā šīs konfesijas baznīca ASV dienvidos. Baznīcā tobrīd notika Bībeles mācība, bez Rūfa baznīcā bija vēl 12 cilvēki, visi melnādainie. Mirklī kad klātesošie gatavojās noskaitīt lūgšanu, Rūfs piecēlās un izvilka ieroci. Rūfs nošāva 9 cilvēkus, ieskaitot Dienvidkarolīnas Senāta pārstāvi Klementi Pinkniju. Pēc aculiecinieku stāstīstā viņš pažēloja kādu sievieti, tikai tāpēc lai viņa varētu pastāstīt par notikušo. No notikuma vietas Rūfam izdevās aizbēgt, pēc vairāku stundu vajāšanas viņš tika aizturēts kādā mazā pilsētiņā, apmēram 4 stundu brauciena attālumā no nozieguma vietas. Rūfs pilnībā atzina savu vainu apgalvojot, ka šādi viņš ir vēlējies aizsākt rasu karu. Savā Facebook profila bildēs Rūfs pozēja žaketē uz, kuras bija aparteīda ēras Dienvidāfrikas karogs. Savā internetā vietnē publicētajā manifestā Rūfs rakstīja par savu naidu pret melnajiem, latīņamerikāņiem, aziātiem un ebrejiem. Viņš uzskatīja, ka melnie ir guvuši virsroku pār baltajiem Amerikā, un uzskaitīja simtiem gadījumu, kad melnie bija nogalinājuši baltos. ASV Federālais izmeklēšanas birojs šo noziegumu klasificēja kā naida noziegumu. Tiesas prāva pret Dilanu Rūfu sāksies 2016.gada 11.jūlijā, viņam draud mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.
Tev patiks šie raksti
