Sešdesmito gadu sākumā aiza starp vidusšķiru un strādnieku škiru, kas cīnījas par savu izdzīvošanu sliktajos apstākļos un kuru politiskie pārstāvji par tiem pavisam bija aizmirsuši, auga plašumā. Jaunieši, kas varēja atļauties staigāja ar Bītlu frizūrām un Karnabī ielas tirgoņu popularizētai modei. Tie skaitījās moderni. Taču stāsts ir par vienkāršajiem, strādnieku šķiras jauniešiem, kuru ikdienas apģērbs bija pielāgots arī darbam, drīzāk viņiem nācās ikdienā staigāt ar darba apģerbu, jo tam bija prioritāte.
Apģērbs
Tika vilkti ar tēraudu apkalti zābaku purngali, šauras džinsu bikses, krekli un bikšturi. Bieži šis apģērbs bija saņemts no tēva vai radiem, tādēļ stilā ir izteiktas jau valkātās drēbes. Un, kad ierobežotie līdzekļi to atļāva, trūcīgie jaunieši devās uz deju vakariem, iztrakoties ska, regeja un rochsteady ritmos.
Vēlāk parādījās jauns modes tips – ar īsākiem matiem un strādnieku šķiras imidžu. Sākotnējie piekopēji bija ieinteresēti Rudeboy kultūrā un izjuta riebumu pret tiem, ko uztvēra kā “valdošo šķiru”, tie kritiski attiecās arī pret valdību un lielajām kompānijām, kurām neinteresēja strādnieku šķiras arvien grūtākie apstākļi.
Tomēr skinhedu subkultāra sadalās sīkākos virzienos, kuri atšķiras pēc saviem uzskatiem par atsevišķām tēmām. Trīs nozīmīgākie virzieni ir:
Tradicionālie vai Sākotnējie Skini
atšķirībā no citām kategorijām, tradicionālajiem skinhediem attieksme pret rasismu subkultūrā nav nozīmīgākais. Viņi identificējas ar sākotnējo skinhedu kustību, mūziku, stilu un darba šķiras ļaužu lepnumu.
Naci-Skinhedi
(angļu: Neo-nazi Skins, jeb White Power vai Boneheads) – labējās politikas piekrietēji.
SHARP
(angļu: Skinheads Against Racial Prejudice - Skinhedi pret rasismu), ARA (angļu: Anti-Racist-Action Anti-Rasisma-Darbība), RASH (angļu: Red and Anarchist Skinheads Sarkanie un Anarhistu Skinhedi). Redskini un Anarhoskinhedi – agresīvi anti-rasistiski un politiski. Jēdziens “SHARP skinhedi” bieži tiek lietots, apzīmējot visus anti-rasistu skinhedus, taču šīs organizācijas lielākoties ir neatkarīgas.
Šīs ir tikai dažas kategorijas, kurās mēdz iedalīt šo subkultūru. Tās nav galīgas un kaut kur konkrēti noteiktas. Bez šīm vēl pastāv vēl citas subkategorijas, piemēram, Hammerskini (kareivīgi, organizēti rasisti), Sarkanie vai Redskini (komunisti), Anarhisti, White Pride rasisti un nacionālistu skini.
Ap 1965, gadu viņi savu uzmanību piesaistīja ar huligānismu dažādu sporta spēļu laikā. Mediji fokusējās uz skinhedu biežo vardarbības lietošanu un anti-imigrantu nostāju, saucot to par rasismu. Daži no šiem skinhediem vēlāk radīja radikālu labā spārna bandu Combat 18.
Pēc otrā Čečenijas kara Krievijā sāka augt neonacistu kustība. Pēdējos gados neo-naci skinhedi ir bijuši iesaistīti vairākās vardarbīgās slepkavībās. Daži analītiķi uzskata, ka prezidenta Putina valdība un slepenpolicija izmanto vardarbīgus labā spārna skinhedus kā neoficiālu pusmilitāru spēku. Taču Krievijā eksistē arī tradicionālie skinhedi.
Mūzika
Runājot par viņu mūziku. Astoņdesmito gadu sākumā skinhedi un panki pieņēma streetpunk variantu Oi!, kas joprojām ir viens no populārākajiem žanriem starp skiniem. Vieni no šī stila populārākajiem pārstāvjiem ir grupa The Who. Kā arī Angelic Upstarts, Blitz, Last Resort, Combat 84, Antisocial, Condemned 84, Section 5 un The Oppressed.
Mūsdienās skinhedi ir sastopami visā Ziemeļamerikā un Eiropā, kā arī izkaisīti dažādās vietās visā pasaulē, piemēram, Japānā, Argentīnā, Brazīlijā, Izraēlā un Korejā.
Latvijā
skinhedi nav īpaši pamanāmi, bet viņi tomēr ir, un mēs viņus varam pamanīt ik pa laikam, kad tiek runāts par kādām nekārtībām. Nevaru spriest, vai tie ir daži huligani, vai patiešam liels spēks.
Jāpiezīmē, ka naidīgums dažādos reģionos ir atšķirīgs. Daudzviet tradskini, panki un SHARPi brīvi sadzīvo bez konfliktiem. Katra skinhedu kategorija var tikt uzskatīta kā naidīga pret dažādām citām grupām, lai gan apsaukāšanās, pazemošana un aprunāšana parasti ir sastopama biežāk, nekā atklāta vardarbība.
