Aleksandrs piedzima 356. gadā pirms mūsu ēras. Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieks Filips II. Filips deva savam dēlam lielisku izglītību. Aleksandra audzinātājs bija grieķu filozofs Aristotelis. Aleksandrs pazina un mīlēja grieķu literatūru. No dzejas darbiem Aleksandrs cienīja Homēra darbu Iliāda. Viņa iemīļotais varonis bija Ahillejs, ko viņš mēģināja visur atdarināt. Aleksandrs ļoti aizrāvās ar kara lietām un kopš 16 gadu vecuma devās līdzi savam tēvam karagājienos.
Kad Aleksandrs bija 12 gadus vecs[1], pie viņa tēva Filipa II ieradās zirgu pārdevējs un piedāvāja tam īpaši vērtīgu ērzeli. Bet zirgs izrādījās tik mežonīgs, ka neviens tam nespēja uzkāpt mugurā. Aleksandrs ievēroja, ka zirgs baidās no savas ēnas uz zemes. Viņš pierunāju savu tēvu, ka ja spēs savaldīt ērzeli, tad tas piederēs viņam. Aleksandrs pagrieza zirgu pret sauli, lai tas neredzētu savu ēnu, un pavisam mierīgi uzkāpa zirgam mugurā. Tas visus ļoti pārsteidza. Filips noskūpstīja savu dēlu un teica: "Manu zēn, tev vajag atrast pietiekami lielu valsti, kurai tu varētu kļūt par valdnieku, jo Maķedonija tev ir par mazu." Aleksandram atļāva paturēt zirgu, kuru viņš nosauca par Bucefalu, kas sengrieķu valodā nozīmē "vērša galva", jo zirgam bija liela galva. Bucefals bija Aleksandra zirgs līdz savai nāvei. Aleksandrs to ļoti mīlēja un uzskatīja par savu vistuvāko draugu. Kad Bucefals nomira, tam bija jau trīsdesmit gadu, par godu savam mīļotajam zirgam Aleksandrs Bucefala vārdā nosauca pilsētu.
