Cietums - klints
Alcatraz12
169
0
Alkatraza cietumu līdz tā slēgšanas brīdim uzskatīja par stingrākā režīma cietumu pasaulē, atrodoties uz salas simtiem metru no krasta, padarot bēgšanu praktiski neiespējamu.
Izņemot leģendāro Frenka Morisa un brāļu Englinu bēgšanu, neviens vērā ņemams bēgšanas mēģinājums nebija fiksēts. Arī Morisa bēgšanu cietuma vadība vienmēr ir uzskatījusi par letālu, kaut arī reālu pierādījumu tam nebija.
Reklāma
Šādi Alkatrazs sagaidīja savus jaunos iemītniekus.
Reklāma
B&C blokā bija 336 kameras. 36 bija īpaši stingra režīma kameras un 6 karceri, kas atradās D blokā. A bloka kameras tika izmantotas tikai retos gadījumos, kad ieslodzītajam nebija noteikts stingrais režīms, bet to nācās uz laiku evakuēt no pārējiem ieslodzītajiem. Cietuma reģistros norādīts, ka A bloka kamerās tika turēti Klarenss Keirnss, Sems Šoklijs un Mirans Tomsons pēc 1946. gadā notikušā ieslodzīto dumpja, kurā tika nogalināti divi apsargi un nosauktie ieslodzītie mēģināja bēgt. Visu pārējo laiku A bloka kameras tika izmantotas saimnieciskiskos nolūkos.
Katra kamera B&C blokā bija tikai 5*9 pēdas liela. Tajā atradās neliela izlietne tikai ar aukstu ūdeni, neliela gultasvieta un tualetes pods. Kamera bija tik plata, ka lielākā daļa ieslodzīto izstiepjot rokas varēja aizsniegt abas sienas.
Reklāma
D bloka kameras bija visplašākās, bet tā netika uzskatīta par lielu privilēģiju, jo tajās tika nošķirti bīstamākie noziedznieki. Šajās kamerās ieslodzītie tika turēti 24 stundas diennaktī, un tikai reizi nedēļā izlaisti vienatnē pastaigāties pa atpūtas laukumu.
Ieslodzītajiem bija atļauts viens apciemojums mēnesī un tikai ar tiešu cietuma vadības atļauju, kurš apciemojuma biežumu reizēm varēja koriģēt, atkarībā no ieslodzīto uzvedības.