Kas tad īsti ir “Alcatraz” ???
Kaut kad, tālajos gadsimta griežos, dīvainajā Amerikā dīvainie amerikāņi par nieka pārdesmit dolāriem nopirka no ne mazāk dīvainajiem indiāņiem salu un nolēma uzbūvēt atpūtas vietu cilvēkiem ar kleptomāniju un līdzīgām, tiesiski sodāmām, novirzēm uz nenosacīti ilgu laiku, un, jāsaka, ne velti, jo bēgšanas mēģinājumi ir bijuši, bet iznākums ir gluži nožēlojams – laikam tikai pāris gadījumi.
Un tagad bik vēsture...
Salas dzimšanas diena ar tās tagadējo nosaukumu bija 1775.gada augustā, bet tās izpēte nesākās vēl līdz 1846.gadam. Šajā laikā Džulians Vorkmans iesniedza lūguma rakstu Kalifornijas meksikāņu gubernatoram Pio Piko, kurā bija lūgts izveidot bāku uz "mazas salas, sauktas par Alkatrazu [Alcatraces] vai Putnu salu, kuru nekad nav apdzīvojuši cilvēki un kura nav izmantota nekādiem mērķiem". Vēl pirms lūgums tika izpildīts, Kalifornija kļuva par ASV daļu un sala tika nodota valdības rīcībā un izplānota tās militārā loma. Tā Alkatrazs kļuva par vēstures daļu.
Salai vārdu devis spāņu pētnieks Ajala, noaukdams to par Isla de Alcatraces jeb pelikānu sala.
Sala kalpoja par militāru nocietinājumu 1850-os gados, savukārt Spānijas - Amerikas kara laikā tā bija ieslodzījuma vieta kara noziedzniekiem.
1934.gada 2.janvārī Vardens Džeims Džonstons pārņēma rīcību pār salu un sāka gatavoties eksperimentam. Tā 1934.gadā Alkatrazs kļuva par slavenu, īpaši drošu cietumu mafijas noziedzniekiem un augsta riska notiesātajiem (vilcienu aplaupītāji, slepkavas u.tml.). Ievērojamu salas ieslodzīto vidū ir iekļaujami tādi vārdi kā Machine Kellijs, Als Kapone(Pirmais ieslodzitais) un Roberts "Cilvēks-putns" Strouds. Dažas dienas pirms ierašanās ieslodzījuma vietā cietumnieki tika vadāti īpašos kravas vilcienos pa valsti piesardzības nolūkam. No Tiburonas uz salu mašīnas tika pārceltas neskarti ar norādi "Uzglabāt taisni".
Ļaunākais ieslodzījuma simbols bija sardzes tornis. Citas cietuma būves bija šādas: cietuma rūpnīca, skatu tornis, veikali, cietuma dārzs, mesas zāle, bibliotēka, bāka, cietuma priekšnieka māja, sardzes barakas, cietuma kameru bloks, parādes laukums. Ikviena cietumnieka pirmais iespaids par savas nākotnes māju radās iešanas laikā pa galveno cietuma gaiteni. Protams, tā bija visaukstākā uzņemšana, kādu cilvēks varēja iedomāties. Iespaidīgas bija spirālveidīgās metāla kāpnes - vecākais ēkas elements, bija rezervētas kriminālās sabiedrības dumpim, kurš tā arī nekad nenotika.
Viens no pirmajiem mēģinājumiem pārbaudīt Alkatraza drošību bija 1938.gadā, kad Rufus Džeksons un Džimmijs Lukas uzveica un nogalināja sargu, bet viņiem neizdevās pārvarēt cietuma ārējās sienas. Nozieguma līdzdalībnieks tika nošauts, bet abi noziedznieki tika sodīti ar mūža ieslodzījumu. Savukārt 1937.gadā no rūpnīcas bija nozuduši Teds Kols un Ralfs Rojs, kuri nekad pēc tam netika redzēti - aukstie līča ūdeņi bija svinējuši uzvaru.
Kaut arī sala atrodas tikai jūdzi no krasta, nav liecību par veiksmīgām bēgšanām pāri ledusaukstajam līcim. Interesanti, ka šis cietums bija vienīgais cietums federālajā sistēmā, kur tika izmantotas karstās dušas - greznības lieta, lai atradinātu cietumniekus no pieraduma pie aukstā ūdens. Ēdiens bija viens no dažiem paliekošiem priekiem ieslodzījumā, un tā cietuma administrācija centās samzināt saspīlējumus, ko sagādāja sūdzības. Piemēram, ēdienkarte 1956.gada 13.martā: 2 grilēti cīsiņi, 1 karstais čilī, kartupeļi ar pētersīļiem, burkāni sviestā, sinepes, banānu pudiņš, 2 cīsiņu rullīši, maize un tēja.
Sākumā cietumniekiem samazināja ēdienu par viņu nenotīrītajiem šķīvjiem, bet vēlāk šī greznība, kā arī sarunas tika brīvi atļautas.
Sešus gadus pēc cietuma darbības izbeigšanās (t.i.1969.g.), salu sāka apdzīvot amerikas indiāņi, kas pārstāvēja 20 ciltis, bet 1971.gadā sardze viņus pārcēla uz citām vietām. Kopš 1972.gada Alkatraza sala ir daļa no Zelta Vārtu Atpūtas zonas.
