local-stats-pixel

Aklo trušu sērga24

121 0

Cilvēka eksperimentēšanas vēlme ar dzīvo dabu, šad tad, pārsniedz jebkādas saprāta robežas. Šeit vien izcelšu tikai vienu no samērā drastiskiem piemēriem, kas raksturo cilvēka bailes no kontroles zaudēšanas pār dzīvo sev apkārt. Kā zināms, kad cilvēce apguva Austrāliju, tā sev līdzi paņēma trušus, kurus varētu izmantot pārtikai, tomēr, šur tur, kāds pa trusim nokļuva brīvībā un no tās dienas truši tiek uzskatīti par lielāko ekoloģisko draudu Austrālijas florai un faunai. Tomēr cilvēks ar to netaisijās samierināties un divu gadsimtu garumā centās izstrādāt kādu slimību, ar kuru varētu trušu populāciju ierobežot. Sākumā tika izmantoti centieni Austrālijas trušu populācijas inficēt ar putnu vīrusiem, tos apzināti kultivējot un pieradinot pie zīdītāju organismiem, tomēr veiksmīga vien izrādijās Mukosomas vīrusa izmantošana, kas lielākajai trušu populācijas daļai lika palikt aklai un trusim inficējoties ar šo briesmoni, tas savu dzīvi beidza aptuveni pēc pusmēneša, pirms tam aplipinot katru trusi, kuru sastapa savās gaitās. Tomēr šis vīruss skāra ne visus trušus un tur, kur trušu populācijas izzuda parādijās milzīgas grauzēju populācijas, rezultātā šī mākslīgi izplatītā infekcija bija efektīva vien pusgadsimtu un tagad drosmīgajiem ģenētiķiem un bioinženieriem atkal ir ar ko eksperimentēt, jo pagājušā gadsimta beigās tika iepazīstināts Kausavīruss, kuru mākslīgi modificējot ir iespējams ierobežot Autrālijas trušu populāciju līdz šai baltai dienai. Tomēr šada eksperimentēšana nav cilvēcei paslīdējusi garām bez blakus parādībām, jo līdzīgi kā cilvēks savulaik Austrālijas kontinentu iepazīstināja ar sevis atvestajiem trušiem, tā mūsdienās, ik pa brīdim, no Austrālijas kontinenta tiek Eiropā un citviet pasaulē ievazāts vīruss, kurš ietekmē ne vienu vien zālēdāju populāciju. Rezultātā cilvēkam ir iespēja nodoties bailēm par to vai kādreizējās pārtikas avots, ar kuru tas tik neapdomīgi rīkojās savā laikā, nekļūs par tā lāstu.

lasi, vērtē, komentē emotion

121 0 24 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 24

0/2000

Nabaga truši. emotion

6 0 atbildēt

nabaga trušiemotion emotion 

2 0 atbildēt

tāpēc cilvēkam ir jāmācas, lai neļautos kļūdu pieļaušanai, ar kurām nācās sastapties viņu senčiem emotion

0 0 atbildēt

tā robeža vienā brīdī ir jānovelk vai pagaidām cilvēks nespēj eksistēt bez dzīvības piegādātajām barības vielām. Augi arī ir dzīvi un bez to produktu patērēšanas neiztikt nevienam, nākamais posms ir sēnes, kas ir starpaugs starp dzīvnieku un augu, pēc tam nāk dažādas baktērijas, kuras gribot vai negribot sastāda mūsu diētu, jo tā ir iekārtots mūsu barības trakts, kur mūsu kuņģī un zarnās tiek audzēti dažādi mikroorganismi, kuri nokļūstot uz zarnu sieniņām tiek pārstādāti pārtikas vielās, kuras var uzsūkt kā barības vielas. Pēc tam nāk tažādi jūras un okeānu iemītnieki, garneles, kalmāri, zivis utt, kas tiek uzskatīti par primitīvākām dzīvības formām un starpformām starp daudzšūņiem un sauzemi apdzīvošajai radībai. Nākamais ir putni un to olas, kurus cilvēks ir iemācijies kultivēt, lai tiktu pie protaīniem bagātas pārtikas. Un visbeidzot mājlopi, kuriem patiecoties ir iespējams tikt pie piena produktiem un gaļas, gaļas būtiskākā loma diētā tā patērētāju ir apgādāt ar asinīm svarīgām komponentēm vai ar gaļu uzņemts dzelzs cilvekam ir visnikāršāk pārstrādājams materiāls, lai ražotu pietiekamā daudzumā sarkanos asins ķermenīšus. Katram protams ir brīva izvēle, cik tālu viņš atkāpjās savā diētā no augstāk attīstītajām dzīvības formām, bet svarīgi ir atcerēties, ka ir arī plēsēji un cilvēkam ir jāmācas atrast sava vieta arī starp plēsējiem - tīģeriem, lauvām un vilkiem, kuru diēta viennozīmīgi saistās ar citu dzīvnieku patērēšanu partikā, bet kā jau vienā no iepriekšējajiem komentāriem minēju, ka tas palīdz izvairīties no iespējamām epidēmijām dzīvnieku vidū, jo plēsēji parasti nomedī slimos vai novārgušos dzīvniekus, ļaujot pārpalikušajai dzīvnieku populācijai kļūt stiprākai un veselīgākai. Ja līdzīgu piemēru vēlētos attiecināt uz cilvēku, tad pie dīķu un strautu izžūšanas salasītas zivis, pagatavotas un apēstas dos cilvekam vajadzīgās barības vielas, turpretim nesalasītas tās sāks pūt un smirdēt, kas var ļaut attīstīties dažādām infekcijām un infekciju pārnesošu insektu kolloniju viedošanās. emotion

0 0 atbildēt

tāpēc arī saku, ka cilvēkam ir iespējam organizēt savu dzīvī tā, lai pārtikā nelietotu augstākās dzīvības formas, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka dzīvnieki nedzīvo mūžīgi, tāpēc pirms tie nomirst vecuma dēļ vai slimības dēļ, tos ir iespējams izmantot pārtikai, lai to mirstīgās atliekas nekļūtu par dažādu infekciju perēkļiem un neizplatītu slimības, tāpēc nebūtu korekti kādam pārmest, ja viņš uzturā lieto dzīvnieku izcelsmes barības vielas. emotion

0 0 atbildēt

cilvēcei ir vēl daudz pie kā strādāt un pilnveidoties, lai sakārtotu savas attiecības ar dzīvo dabu sev apkārt. emotion

0 0 atbildēt

lai kā arī nebūtu vienmēr var atrast uz ko tiekties un kā darīt labāk, lai sadzīve ar dzīvo dabu paliktu pilnvērtīgāka un labāk saprasta. emotion

0 0 atbildēt

tādā gadijumā es to par sapratni nesauktu, bet gan par pārpratumu emotion

0 0 atbildēt