Padomju laikos nodzērās gandrīz visi. Aiz labas dzīves? Laikam jau...
Ak, kas par valsti bija! Kas par valsti... #822
„...Piemaskavas mašīnbūves rūpnīca. Un arī cementa rūpnīca un metalurģiskā. Dienas maiņas beigās ap četriem pēcpusdienā gandrīz zem katra krūma pa strādniekam. Līdz deviņiem vakarā tika mājās vai nu ar sievu palīdzību, vai paši četrrāpus. Tādu proletāriešu dzīvokļos nebija gandrīz nekā no mēbelēm, izņemot skapi un galdu, bet no kultūras priekšmetiem pats krutākais – dembeļa albūms. Sākot ar 1985.gadu katrā kāpņu telpā sīvi smirdēja pēc brāgas, jo dzina visi.”
„...Normāla alkohola nepieejamības apstākļos darbaļaužu masas izdomāja arvien jaunus un nebūt ne tos drošākos veidus, kā aizliet acis. BF līme, uztinama uz urbja. Lupata, urbis un līme – un jau pēc pusstundas jūsu rīcībā ir spirtu saturoša substance. Visa veida šķīdinātāji. Denaturētais un metilspirts. Zābaksmērs, kas uzsmērēts uz maizes. Uzsmērē, pagaidi, kamēr spirts iesūcas maizē, tad pārējo no maizes notīri un dragā miesās. No sērijas – tu dzer? Nē, uz maizes smērēju...”
„...80-tajā pirms olimpiādes no veikaliem pazuda teju viss. Pat sviests. Sāka pārdot tā saucamo „smērējamo pastu”, kas sastāvēja galvenokārt no ūdens...”
„...Gudra bērnudārza audzinātāja pastaigas laikā nelaida garām iespēju ieskriet tuvējā gastronomā, ņemot līdz 3 līdz 4 bērneļus, lai sapirktos preces, ko deva pa vienai „uz galviņu”...”
„...Stomatoloģija līdz deviņdesmito gadu otrajai pusei strādāja pēc 19.gs tehnoloģijām. Piemēram, plombu cements bija tas pats, ko bija izgudrojis kāds vācietis 1885.gadā. Tas pats sastāvs. Kā sākuši ražot, tā arī ražoja, neko nemainot. Un šīs zemo apgriezienu urbjmašīnas ar auklas pievadu, ak dievs... Un nerva nomērdēšana ar žurku indi? Tas arī ir 19.gs jauninājums. Un pats šausmīgākais – pilnīgs narkozes trūkums...”
„...Žāvēto desu jūs griezāt plānās šķēlītēs, tādās, ka cauri varēja redzēt, jo zinājāt, ka nākošā reize, kad jūs redzēsiet žāvētu desu, būs tikai pēc pusgada...”
„...Astoņdesmitajā, un tikai uz Olimpiādes laiku, veikalos parādījās mazie sulu iepakojumi ar salmiņu, jaunzēlandiešu margarīns košā iepakojumā un somu džems skolu ēdnīcās. Iepakojumus saglabāja, centās tajos iedvest otru dzīvību...”