Ak, kas par valsti bija! Kas par valsti... #633

„...Brežņeva laikā velosipēdiem bija  visai pieejamas cenas ( un tomēr nācās mazliet pakrāt), toties bija mežonīgs rezerves daļu deficīts. Es lieliski atceros, ka ventiļi bija liels deficīts, un tos bieži zaga. Atstāj tikai veļļuku pie maizes veikala uz piecām minūtēm, izej – bet ventiļi jau nozagti...”

„...Mana vecmamma līdz šai dienai glabā rezerves, kas sapirktas vēl padomju laikā. Man elpa aizrāvās, kad ieraudzīju tās pārakmeņojušās sāls paciņu grēdas, kas ražotas 1981.gadā...”

„...Higiēniskās lūpu pomādes vietā sievietes ziemā (un ne tikai sievietes, bet arī meitenes un dažs labs vecis) smērēja uz lūpām vazelīnu „norka”...”

„...1986.gadā Frunzes pilsētas universālveikala „Ļeņingrada” mūzikas nodaļā mani smagi psiholoģiski šokēja tur vientuļi stāvošais „ukraiņu tamburīns”...”

„...Pie pelmeņiem obligāta piedeva bija etiķis pa taisno no pudeles ar izdurtu caurumu vāciņā. Izliet to varēja nevienmērīgi, un sanāca šausmīgi skābi. Tomēr visi viebās un ēda. Daudz vēlāk es sapratu, ka šāda piedeva bija domāta nekvalitatīva produkta gadījumam – lai nomāktu pretīgo garšu...”

„...Griķu vai rīsu putras vārīja ļoti reti, biežāk bija putras no grūbām vai graudu maisījuma „Arteks”, tas bija kaut kas monolīts un absolūti neēdams...”

„...Manam tēvam kāds bija uzdāvinājis spilgti sarkanas vienreizējās šķiltavas. Viņš tās lietoja divus gadus, iemanījās tās uzpildīt un regulāri mainīja kramiņus, kamēr šķiltavas neizjuka galīgi manam tēvam par lieliem sirdsēstiem...”

„...Vienam zēnam 1987.gadā atveda no ārzemēm rotaļu М-16А1, pistoli „Parabellum P-08” un „Berettu 92F”. Rotaļlietas izrādījās praktiski bezvērtīgas, jebšu neatstāja mājas četras sienas ne pie kādiem nosacījumiem. Muļķim bija skaidrs, ka sētas šmaras vai nu vienkārši atņems mantas, vai sašķaidīs pret tuvāko koku, sak, nav ko izrādīties, man nav un tev arī nebūs...”