Bija tāda valsts – PSRS. Kā zināms, misters Putins šīs valsts sagrāvi uzskata par lielāko kļūdu, kādu vien varēja pieļaut. Tad nu varam palasīt laikabiedru liecības par šo Leiputriju. Stāsta Krievijas krievi, kuriem klājās salīdzinoši grūtāk, nekā Latvijā dzīvojošajiem.
Ak, kas par valsti bija! Ak, kas par valsti...#217
„...Ekskursijas laikā Tallinā ieskrējām kādā mazā pārtikas veikaliņā. Ak dievs, kā tikai tur nebija! Divu veidu siers (divu veidu!!!), sviests, piens trīs veidi, divu veidu desa, biezpiens, krējums, šokolāde, šokolādes konfektes!!!...”
„...Atbraucam uz Rostovu, atrodam kempingu... Saņemam gultas veļu, un tas nu ir atsevišķa stāsta vērts. It kā vēl nepietiktu ar to, ka veļa neatšķiras ar īpašu svaigumu, pie tam ir pilnīgi mitra, to atverot, mēs visi sastingstam mēmā apbrīnā. Palags sastāv no viena vienīga cauruma! Bet vajag taču iemanīties to tā salocīt, lai pie izsniegšanas nevienam nerastos aizdomas...”
„...Vai zināt, ka tagad modīgu skaistu lietiņu (jaciņu, svārciņus, kurpītes) sievietei visvieglāk iegādāties tualetē? Jā, jā, sabiedriskajās sieviešu tualetēs kaut kur Petrovkā vai GUM-ā. Tieši tur zeļ un plaukst pagrīdes tirdzniecība ar ārzemju šmotkām. Labākais, ka sieviešu tualetē nepatraucēs milicija...”
„...Mūsu valsts, pārdodot automašīnas strādājošajiem, rīkojas kā visparastākais spekulants. Par „Žiguli” (Fiat) visā pasaulē prasa vien apmēram tūkstoti dolāru, kamēr no mums valsts plēš septiņtūkstošpiecsimt rubļus, par „Volgu”, kuras cena, kā zināms, visur citur pasaulē ir vien pāris tūkstošu, no pašu strādājošajiem valsts ņem piecpadsmit tūkstošus, pie tam vēl nemaz nevar nopirkt...”
„... Es jums varētu šo to pastāstīt par šiem „atpūtas namiem”, kā tur mitina pa četriem cilvēkiem vienā istabā, kā vazājas pa parka celiņiem, nīkdami ārā no garlaicības, kā dzer, kā izklaidējas pa krūmiem, pa parkiem, kā uzjautrina sevi, dziedot „Katjušu” un „Piemaskavas vakarus”, un lēkājot maisos zem „kultūras vadītāja” uzraudzības...”
„...Reiz es nopirku bundžiņu ar uzrakstu „Pusdienas” un sacepu ar kartupeļiem, sīpoliem un ķiplokiem. Bija ļoti garšīgi. Otrā dienā paziņas man pateica, ka es esot apēdis vistas konservus, kas domāti kaķiem. Bet bija garšīgi! Tie bija garšīgāki par tiem konserviem priekš cilvēkiem, ko tagad taisa Krievijā...”