Neandertālieši nebija intelektuāli mazāk attīstīti par “homo sapiens” .
Neandertālieši nebija intelektuāli mazāk attīstīti par “homo sapiens” .
Atradumi. Patlaban uzieti ap 300 neandertāliešu skeleti teritorijā no Uzbekijas un Irānas līdz pat Vācijai. Vistālāk ziemeļos uziets kāds pie Hamburgas.
Neanderas ieleja - pirmais atradums. Pirmo eksemplāru uzgāja 1885.(1856.g.-?) gadā Vācijā Neanderas upes ielejā (netālu no Diseldorfas). Toreiz uzskatīja, ka tie ir dzīvnieka kauli. Vienīgi Elberfeldas ģimnāzijas skolotājs Dr.Fūlrots pareizi noteica atradumu. Profesors Maiers no Bonnas uzskatīja, ka tas ir 1814.gadā krituša krievu kazaka skelets. Vāgners no Getingenes to nosauca par holandieti, Pruners bejs no Parīzes – par senu ķeltu. Izcilais ārsts Virhovs paziņoja, ka atradums ir podagras mocīta veca vīra skelets. Zinātnei bija nepieciešami 50 gadi, lai saprastu, ka taisnība bijusi ģimnāzijas skolotājam.
Okladņikova ala. Tajā uzieti 30-38 tūkstoši gadu veci neandertāliešu skeleti.
Gorhemas ala. Gibraltārā - no atradumiem šai alā iegūts neandertālieša DNS. Patlban pēdējā zināmā vieta, kurā dzīvojuši neandertāļi "tikai" pirms 24 000 gadu.
Horvātijas ala. Te pie Krapinas tika atrastas 38 000 gadu vecas neandertālieša atliekas. Atdalot no kaula visu lieko, DNS analīzēm palika vien 0,5 g smags materiāls.
Francija. Neandertālieša kauli uzieti 1909.gadā. Skelets nosaukts par La Ferrassie 1. Fosīlijas bija gandrīz pilnīgas, trūka tikai krūšukurvja, muguras skriemeļu un iegurņa kaula.
Altamuras cilvēks Itālijā. Dienviditālijas alā XX gs. 90.gadu sākumā uziets paleoantropa skeletu, kura taksonomiskā piederība atbilstošam mūsdienu cilvēka priekšteču atzaram līdz šim tikusi dažādi traktēta, vairākumam paleoantropologu to klasificējot kā "agrīno neandertālieti." Romas La Sapienza universitātes zinātnieki tagad noteikuši, ka šis indivīds patiešām bijis neandertālietis un dzīvojis pirms apmēram 150 000 gadu.
Altamuras cilvēka atliekas 1993.gada rudenī uzgāja itāļu speleologi, kuri apsekoja karsta procesā kaļķakmens klintīs pie Lamalungas ciemata netālu no Altamuras pilsētas Apūlijas reģionā izveidojušās alas. Nolaižoties kādā stāvā, aptuveni 8 metrus dziļā akas veida plaisā, alu pētnieki tās dibenā atklāja plašu apakšzemes tuneļu un telpu sistēmu. Viena koridora galā nelielas telpas stūrī gulēja koraļļu rifu atgādinošs skelets. Pirmajā acu uzmetienā redzams bija tikai galvaskauss, augšstilbs un vēl daži kauli. Pārējos kaulus pilnīgi vai daļēji bija pārklājušas speleotēmas - ūdenī izšķīduša kaļķakmens veidojumi. Spriežot pēc atraduma vietas, skeleta īpašnieks iekritis plaisā un, nespējot no pazemes labirinta izkļūt, no bada un slāpēm tur arī nomiris.
Apūlijas galvaspilsētas Bari universitātes antropologi, kuri, saņemot no alu pētniekiem ziņojumu par atradumu, drīz vien sāka skeleta izpēti, sākumā apsvēra tā pārvietošanu uz citu vietu, taču, baidoties, ka, atdalot sacementētos kaulus no alas grīdas, varētu tos neviļus sabojāt, nolēma fosilijas pagaidām atstāt atraduma vietā - in situ. Tur, attālās vietas, kā arī speciāli ierīkota klintsaku sedzoša vāka sargātas, tās atrodas joprojām.
Gandrīz pilnībā saglabājies skelets Altamuras cilvēku ierindo Eiropas izcilāko paleoantropoloģisko atradumu sarakstā.
Zafaraija ala. Tā atrodas Spānijas Andalūzijā. Zinātnieki šeit uzgāja neandertāliešu atliekas un daudz viņu gatavoto priekšmetu. neandertālieši bija apglabāti un tiem kapā līdzi bija likti ieroči, trauki un neticami liels daudzums rotaslietu. Pie 7 izraktajiem skeletiem tika uzieti vairāk kā 13 000 greznumpriekšmetu - dzīvnieku ilkņi, pērles, gredzeni. Vadoņa kapā atradās gandrīz 2,5 m garš metamais šķēps ar mamuta ilkni. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka mamuta ilknis bija ticis iztaisnots!
Vecuma pārbaudes uzrādīja, ka kāda žokļa vecums ir 27 000 gadu.
Sadzīve un kultūra.
Mājokļi. Dzīvoja alās.
Darbarīki. Lietoja akmens instrumentus: cērtes, akmens cirvjus, kasīkļus un arī daudz citu komplicētāku darbarīku. Meistaroja ieročus no kokiem ar kaula un krama uzgaļiem. Mācēja ģērēt un apstrādāt ādas, no kurām gatavoja apģērbus. Prata iegūt uguni ar berzes palīdzību.
Medības. Bija prasmīgi mednieki un pielāgojās dzīvei Leduslaikmetā.
Sabiedriskā struktūra. Viņiem bija vadoņi un šamaņi.
Mitoloģija. Ir liecība, ka Šveices Alpos dzīvojošajiem neandertāļiem pirms 43 000 gadu bijis Lāča kults ar iespējamu astronomisku zemtekstu. Tādējādi ir iespējams, ka tā ir senākā liecība par astronomiskām zināšanām cilvēku kultūrā.
Māksla. Cik izdevies saprast, nekad un nekur nav uzieti nekādi neandertāļu zīmējumi.
Hipotēzes.
1. Daļa zinātnieku uzskata neandertāliešus par baltās rases senčiem.
2. Ir pētnieki, kas Sniega cilvēkus uzskata par izdzīvojušiem neandertāliešiem.
2. Doktors Eidens Mainels izvirzījis hipotēzi, ka neandertāļi visai aši evolucionējuši par modernajiem cilvēkiem intensīva kosmiskā starojuma rezultātā. Visai drosmīga teorija, bet nesaskan kaut vai fakts, ka uzieti arī 30 000un 24 000 gadus vecas neandertāļu atliekas.
DNS. Neandertāliešu genoms sastāv no 3,7 miljardiem pamatpāru un tā atšifrēšanai (nepilnīgai!) bija nepieciešami 4 gadi.
Zinātniekiem izdevies iegūt neandertālieša DNS paraugu, kas dzīvojis pirms 100 000 gadu. Paraugu izdevās paņemt no kāda Beļģijas alā atrasta neandertālieša zoba. Patlaban tas ir vecākais paraugs. Analizējot šo, un arī citus – jaunākus paraugus (no Gorhemas alas, alas Horvātijā u.c.), secināts, ka neandertāliešiem ģenētiski bija vairāk atšķirību nekā sākotnēji domāts. Līdz šim zinātnieki atšifrējuši 123 DNS pamatpārus un salīdzinājuši tos ar jaunākiem (29–42 000 gadu) neandertāliešu DNS paraugiem. Pētījumi liecina, ka viņi vairāk atšķīrušies tālā pagātnē un pēcāk kļuvuši līdzīgāki.
Maksa Planka institūta evolucionārās antropoloģijas profesors Svanti Pābo arī veicis lielu darbu neandertāliešu DNS ieguvē. Viņa metode ir šāda: viņš paņem 200 mg parauga no pusaudža skeleta kaula, atdala no tā minerālus un iegūst DNS no mitohondrija. Šādā veidā viņš ar kolēģiem ieguvis 13 Eiropas neandertāliešu DNS. Analizējot paraugus, zinātnieki noskaidroja, ka viens īpatnis dzīvojis tagadējā Uzbekijā vairāk kā 1000 km uz austrumiem no Kaspijas jūras. Cits paraugs parādīja, ka īpatnis nācis pat no Altaja kalniem, kas atrodas vēl par 2000 km tālāk uz austrumiem. Mitohondriju DNS liecina, ka Altaja cilvēki tikai nedaudz atšķīrušies no Centrāleiropas neandertāliešiem.
Pēdējā laikā veiktie eksperimenti ir tuvinājuši varbūtību neandertāliešu klonēšanā, lai gan humanoīdu klonēšana vairumā valstu ir aizliegta.
Nu ziņo, ka zinātniekiem no Maksa Planka universitātes Vācijā izdevies atšifrēt neandertāliešu genomu, taču vēl ne pilnībā. Tas ticis iegūts no 38 000 gadu veca neandertāļa atraduma Grieķijā. 2006.gadā no tā ieguva DNS paraugus. No tā izriet, ka cilvēku un neandertāliešu genoms bijis vienāds par 99.5 %. Abiem bijis pat gēns, kas ļauj izrunāt vārdus. Patlaban izdevies noteikt 63% pamatpāru, un ar to jau pietiek, lai izdarītu dažādus vispārīgus secinājumus.
Ar šī "melnraksta" palīdzību esot izdevies noskaidrot, ka FOXP2 gēns atbildot par valodu.
Interesants atklājums ir arī tas, ka neandertāieša orgaisms nav spējis pārstrādāt piencukuru (laktozi). Tātad viņi nav varējuši dzert pienu (bet kā tad zīdīšana?).
Sajaukšanās ar modernajiem cilvēkiem. Vēl interesants jautājums, kuru cer noskaidrot ar genoma izpētes palīdzību, ir tas, vai cilvēki un neandertālieši ir sajaukšies, un ja ir - tad kādā mērā. Pēdējā laikā šai virzienā veikti dažādi pētījumi un konstatēts, ka 1-4% cilvēku Eirāzijā satur neandertāliešu genomu. Nu šis cipars rādās vēl lielāks.
paldies kad lasījāt, ja jums patīk ši tēma, tad turpināšu taisit rakstus par aizvesturiskajiem cilvēkiem, jo pašam arī interesē šī tēma, arī daudzko jaunu atklāju.
Labs raksts .1.attela redzamais labi iederetos Australijas aborigenu vidu...
Paldies par raxtu, priex iepazīties...
P.S. Skat Manu AVATARU (tjipa - dzīva radība)