Aizsargājamie augi, kurus aizliegts plūkt
Augi ir aizsargājami. Iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia).
Neskatoties uz to, ka tā ir aizsargājama, visnežēlīgāk Latvijas florā izplūktais augs smaržīgo ziedu dēļ.
Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha).
Atšķirībā no smaržīgās naktsvijoles ziedi tikpat kā nesmaržo, lapām ir apaļāki gali.
Šaurlapu lakacis (Pulmonaria angustifolia).
Aug platlapju mežos, gravās. Ziedi sākumā ir sārti violeti, vēlāk kļūst zili violeti vai zili. No dziedniecības lakača, kurš nav aizsargājams, to var atšķirt pēc auga šaurajām un garajām lapām (šaurlapu lakacim lapas ir 2 – 3 centimetrus platas, dziedniecības – 3 – 9 centimetrus platas).
Laksis jeb mežloks (Allium ursinum)
Saukti arī par meža ķiplokiem vai krieviski čeremša.
Aug ēnainos platlapju mežos, gravās. Lapām ir ķiploku smarža un garša, tās ir plānas, maigas, ar izteiktu dzīslu.
Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
Krāšņākā Latvijas savvaļas orhideja. Apziedņa lapas ir sarkanbrūnas, lūpa – liela, dzeltena, uzpūsta. Sastopama reti – kaļķainā augsnē lapu koku, jauktos vai egļu mežos.
Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica)
Viena no visbiežāk tirgotajām orhidejām. Lapas plankumainas, aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos.
Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata)
Lapas plankumainas. Tāpat kā Baltijas dzegužpirkstīte aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zāļu purvos, nespeciālistam vienu no otras atšķirt neiespējami.
Gada staipeknis (Lycopodium annotinum)
Bieži izmantots ziedu kompozīcijās, spurains, var sasniegt 1 – 2 metru garumu. Gada staipeknis -- sevišķi iecienīts ziedu pušķos.
Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum)
Nav spurains, lapas galā bezkrāsaina smaile vai tāds kā matiņš.
Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula L.)
Daudzgadīgs, aptuveni 15-50 cm augsts lakstaugs. Viņas var būt bez plankumiem vai plankumainas. Pieziedlapu nav. Ziedi (no 5 līdz 50), sakārtoti skrajā ziedkopā. Ziedi sarkani vai purpurvioleti, retāk balti. Latvijā zied no maija vidus līdz jūnijam.
Sibīrijas skalbe (Iris sibirica)
Sastopama ļoti reti – mitrās pļavās, mežos. Līdzīga dārzos audzētajiem īrisiem, taču ar divreiz mazākiem, ziliem ziediem. Biežāk sastopama purva skalbe ar dzelteniem ziediem, kura nav aizsargājama.
Dobais cīrulītis (Corydalis cava)
Reti sastopams. Atšķirībā no citiem cīrulīšiem, dobajam cīrulītim ķekarā ir ļoti daudz (10 – 20) ziedu. Grūti atšķirt no selekcionētajiem cīrulīšiem.
Pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis)
Nedaudz atgādina pļavās bieži sastopamo biteni. Ziedi nolīkuši. Zied, lapām plaukstot.
Meža silpurene (pulsatilla patens)
Atšķirībā no pļavas silpurenes, kurai ziedi ir nolīkuši uz leju, tā ir dekoratīvāka, tāpēc cieš no masveida ievākšanas auga ziedēšanas laikā. Tirgotāju negausība var iznīcināt šo sugu.
Purva dzeguzene (Epipactis palustris)
Latvijā tā ir diezgan bieži sastopama. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Daudzgadīgs, diezgan liels (30-70 cm) lakstaugs. Latvijā zied no jūnija otrās puses līdz augustam.
Meža vizbulis (anemone sylvestris)
Galvenokārt sastopams Daugavas ielejā, audzē arī akmensdārzos. Augums neliels 15 – 20 cm. Tas ir lielākais no Latvijā sastopamajiem vizbuļiem. Zied maijā, jūnijā. Dažreiz uzzied otrreiz rudenī.
Jumstiņu gladiola (Gladiolus imbricatus)
Līdzīga savai dārza radiniecei, taču jumstiņu gladiolai ziedu ir nedaudz (3 – 7), tie ir mazāki – līdz 4 centimetrus gari, tumši violeti sārti. Aug mitrās pļāvās, zied pēc Jāņiem.
Plakanstaipekņi jeb briežradziņi (Diphasiastrum complanatum)
Latvijā aug 2 plakanstaipekņu sugas: parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum) un trejvārpu plakanstaipeknis (Diphasiastrum tristachyum). Abas sugas Latvijā ir aizsargājami augi un ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Aug sausos priežu mežos. Parastais plakanstaipeknis ir mūžzaļš, daudzgadīgs augs ar plakanu, ložņājošu stublāju un vertikāliem zariem, kas veido vēdekļveida pušķus. Tautā saukti arī par briežradziņiem, kurus nezinātājam viegli sajaukt ar tūjas zariem. Šie augi aug ļoti lēni. Lai no izbirušas sporas sāktu augt staipeknis, paiet apmēram 15 gadi.
Parastā purvmirte, balzāmkārkliņš (Myrica gale)
Krūms, kur sievišķie un vīrišķie ziedi nav uz viena auga. Suga Latvijā aizsargājama un atļauta ierobežota tās izmantošana. Augs tiek izmantots medicīnā un pārtikas rūpniecībā. Parastā purvmirte ietilpst arī balzamu recetēs. Īsto - tipisko aromātu Rīgas melnajam balzāmam piešķir tieši parastās purvmirtes sveķi. Parastā purvmirte ir līdz metru augsts krūms ar aromātiskām lapām.
Parastā zalktene - (Daphne mezereum L.)
Parastā zalktene ir 50-150 cm augsts krūms ar iedzelteni pelēcīgu mizu. Ziedi rožaini, retāk balti, smaržīgi, atgādina ceriņu ziedus, attīstās tieši uz zariem pirms lapu plaukšanas aprīlī, maijā. Tāpēc arī tautā parasto zalkteni vietām sauc par “meža ceriņiem”. Parasto zalkteni vietām kultivē arī parkos, dārzos un apstādījumos kā augu, kas ļoti dekoratīvs ir gan pavasarī ziedu laikā, gan arī vēlāk vasarā, kad nogatavojas augļi.
Parastā zalktene ir ļoti indīgs augs - visas auga daļas ir indīgas, bet jo sevišķi augļi un miza, kas satur glikozīdus dafnīnu vai dafnetoksīnu kā arī sveķveidīgu vielu - mezereīnu. Dafnīns atrasts gan mizā, gan arī ogās, mezereīns - ogu sēklās. Mizā mezereīna daudzums ir 0,04 %. Žāvēta auga toksiskums nemazinās. Bērniem saindēšanās izpausmes var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet 2-3 lapas vai ogas var izraisīt nāvi. Pieaugušajiem nopietnas saindēšanās izpausmes un pat nāves cēlonis var būt 10-12 lapu vai ogu apēšana.
Saindēšanās izpausmes ir izteikts ādas un gļotādas kairinājums, plakstiņu, lūpu, deguna gļotādas, rīkles, ādas pietūkums un apsārtums, sāpes kairinājuma vietās, čūlas. Parādās arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi - nelabums, siekalošanās, vemšana, vēdera sāpes, ūdeņaina vai asiņaina caureja, kā arī miegainība, galvassāpes, delīrijs, nespēks, krampji. Smagos saindēšanās gadījumos - nesamaņa, nāve.
Tādas saindēšanās izpausmes kā ādas apsārtums un čūlas var izraisīt arī neuzmanīga zalktenes stādījumu apkopšana (pieskāršanās, plūkšana). Nekādā gadījumā nevienu auga daļu nedrīkst arī ņemt mutē un košļāt. Auga toksīni stipri bojā arī zobus.
Meža tulpe (Tulipa sylvestris)
Šī tulpe ir sens muižu un parku augs, kas pakāpeniski pārgājis savvaļā, izturot bargās ziemas. Pārsvarā aug grupās vecos parkos vai to apkaimē un upju palieņu pļavās. Meža tulpe ir daudzgadīgs, vidēji liels: 20-50 cm, dekoratīvs augs. Zied maijā. Sīpoliņi ir nelieli, ziedi dzeltenā krāsā. Meža tulpe skaitās dārzbēgle. Aug ēnainās vietās, bet tad mazāk zied
