Aizmirsti, bet ne mazāk asiņaini terorakti kā mūsdienās11

1920.gada Volstrītas dinamīta terorakts. Spridzināšanas ar lieliem cilvēku upuriem nav tikai mūsdienu fenomens. Pirms gandrīz 100 gadiem, zirga vilkts vagons apstājas pie JP Morgan bankas Volstrītā. Tā aizmugurē bija liela bumba un 225 kilogramus smagi dzelzs svari. Īsi pēc pulksten 12 dienā, bumba eksplodēja. Sprādziens bija jūtams visā pilsētā. Eksplozijas spēks aizsvieda dzelzs svarus dažādos virzienos. Šrapnelis iztriecās cauri mašīnām, logiem, sienām un cilvēku ķermeņiem itkā tie būtu papīri, acumirklī nogalinot 30 cilvēkus. Izbirušie ēku stikli, uzkrita cilvēkiem uz galvām izraisot nopietnas traumas. Vēlāk slimnīcās nomira vēl 8 cilvēki. JP Morgan banka bija gandrīz pilnībā iznīcināta. Ilgu laiku nevienam nebija ideju, kas to izdarīja. Tikai 24 gadus vēlāk, 1944.gadā, FIB izsecināja ka Volstrītas teroraktu visticamāk sarīkoja tie paši itāļu anarhisti, kuri bija atbildīgi par spridzināšanām 1919.gadā. Neviens nekad netika apsūdzēts.

1980.gada Oktoberfest uzbrukums. Pirms 36 gadiem, kautrīgs ģeogrāfijas students sarīkoja asiņaināko uzbrukumu Vācijas pēckara vēsturē. 21 gadu vecais Gundolfs Kēlers ielavījās pārpildītajā Oktoberfest, 1980.gada 26.septembrī. Pulksten 22:00, viņš atkritumu urnā iemeta paciņu un aizgāja prom. Dažas sekundes vēlāk, bumba eksplodēja un nogalināja 13 cilvēkus. Naglas sakropļoja vēl 200 citus. Pateicoties neprofesionāli uzstādītam taimerim, Kēlers pats gāja bojā šajā uzbrukumā, viņa līķis bija saplosīts līdz nepazīšanai. Izmeklēšanā kas sekoja, tika secināts ka Kēlers darbojās viens. Viņš esot iedvesmojies no galēji-labējo mācībām. Tomēr daži svarīgi jautājumi par šo uzbrukumu joprojām paliek neatbildēti. Viens no galvenajiem aculieciniekiem vēlāk tika identificēts kā ietekmīgs Neonacists un iespējamais Vācijas valdības dubultaģents. Notikuma vietā tika atrasta sakropļota plauksta, kas nepiederēja nevienam no upuriem un tiek pieļauts, ka tā varētu piederēt otrajam spridzinātājam. Pat parādījās ziņas, ka Kēlera bumba varētu būt detonēta no attāluma, lai nodrošinātu to, ka viņš mirst līdz ar saviem upuriem. Tagad, stingras aizdomas krīt uz Neonacistu grupu Wehrsportgruppe Hoffmann, kuri šādi centās ietekmēt deviņas dienas vēlāk notiekošās vēlēšanas. Diemžēl, visi fiziskie pierādījumi saistībā ar šo spridzināšanu tika iznīcināti 1997.gadā.

1993.gada Mumbajas terorakti. 2008.gadā, vairāki teroristi iebruka ēkās Mumbajā, nogalinot 174 cilvēkus. Tas bija viens no asiņainākajiem teroraktiem dekādē. Bet pat šī asinspirts nav salīdzināma ar to, kas notika 15 gadus iepriekš. 1993.gadā, vietējā mafija sarīkoja 75 minūšu ilgu pilsētas spridzināšanu. Tās beigās, vairāk nekā 250 cilvēki bija miruši un 1100 bija nopietni ievainoti. Uzbrukums sākās īsi pirms pulksten 13:30, kad zem Mumbajas fondu biržas eksplodēja automašīna ar pietiekami spēcīgu sprādzienu, lai iznīcinātu 30 transportlīdzekļus. Sekojošajā panikā, tirgoņi un brokeri tika samīti līdz nāvei. Uzbrukumi ar to tikai sākās. Īsā laika posmā, bumbas eksplodēja Air India ofisos, Omānas bankā, un Searock Sheraton viesnīcā. Sprādzieni pa logiem izmeta cilvēkus un mēbeles un zemi padarīja slidenu ar asinīm. Līdz tam, bija jau desmitiem mirušo. Bet bumbas turpināja sprāgt. Nākamās stundas laikā, valdības ēkas, kinoteātrus, slimnīcas, bankas, tirgus un universitātes satricināja sprādzieni. Pārpildītas ielas vidū gabalos tika saspridzināts autobuss. Kopumā, pilsētu satricināja 15 jaudīgas bumbas, nodarot materiālos zaudējumus 10 miljonu dolāru apmērā un katastrofālu cilvēku bojāeju. Vairāku gadu ilgajā tiesas procesā, par vainīgajiem tika atzīti Memonas noziedzīgās ģimenes locekļi. Tā esot bijusi atriebība par gadu iepriekš notikušajiem anti-musulmaņu protestiem, kas satricināja pilsētu. Šis joprojām ir viens no asiņainākajiem teroraktiem Indijas vēsturē, un mums atliek cerēt, ka tas nekad netiks pārspēts.

Sentenjelas Olimpiskā parka spridzināšana. 1996.gada 27.jūlijā, 1996.gada Atlantas Vasaras Olimpisko spēļu laikā, terorista sarīkotā bumbas sprādzienā pārpildītajā Sentenjelas Olimpiskajā parkā, dzīvību zaudēja 2 cilvēki un ievainojumus guva 111. Apsargs Ričards Džūvels pamanīja bumbu un mēģināja atbrīvot parku no cilvēkiem. Pateicoties viņam, upuru skaits nebija tik liels kā tas varēja būt. Sprādzienu sarīkoja Ēriks Roberts Rūdolfs. Bijušo karavīru uz šādu rīcību pamudināja naids pret abortiem, viendzimuma attiecībām un federālo valdību, kas to pieļauj. Rūdolfs mēģināja panākt Olimpisko spēļu atcelšanu. Nākamā gada laikā viņš sarīkoja vēl 3 līdzīgus sprādzienus un tika izsludināts meklēšana. Viņš tika notverts 2003.gadā un saņēma 4 mūža ieslodzījumus.