Aizmirsti atentātu mēģinājumi pret ASV prezidentiem6

Džordžs Bušs gandrīz tika nogalināts ar granātu vizītes laikā Gruzijā. 2005.gadā Bušs sniedza runu pārpildītā laukumā Tbilisi, Gruzijā. Pēkšņi, ne no kurienes, prezidenta virzienā tika mests kabatlakatiņā ietīts objekts. No sākuma briesmas nebija skaidras, bet izrādījās, ka tā ir granāta. Sākotnējā informācija neatspoguļoja situācijas nopietnību, bet granāta piezemējās tikai 30 metrus no prezidenta un pavisam noteikti varēja viņu savainot. Ja kabatlakatiņš nebūtu bijis tik cieši apsiets ap granātu, tā visticamāk būtu detonējusies. Vladimers Arutiniani atzinās granātas mešanā un tika arestēts. Viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Arutiniani atzina, ka mērķēja augstu, lai pārmestu granātu pāri Bušu aizsārgājošajam aizsargstiklam.

Džeimss Bjūkenens gandrīz tika noindēts savā inaugurācijas dienā. Džeimsu Bjūkenenu atceras kā vienīgo prezidentu, kurš bija vecpuisis, to prezidentu, kurš bija pirms Linkolna, un bezcerīgu neveiksminieku. Daudzi vēsturnieki mūsdienās viņu dēvē par vienu no, ja ne pašu sliktāko no sliktākajiem ASV prezidentiem vēsturē. Viņa inaugurācija notika 1857.gada 4.martā. Buhanans un lielākā daļa viņa partijas uzturējās Nacionālajā viesnīcā Vašingtonā, kas tobrīd bija viena no labākajām viesnīcām valstī. 3.marta vakarā simtiem viesu pēkšņi kļuva slikti. Bjūkenens bija viens no laimīgajiem un izveseļojās ļoti ātri. Tik ļoti laimīgi nebija divi ASV pārstāvju palātas locekļi Džons Montgomerijs un Džons Kvitmens, kuri abi nomira. Šajā mīklainajā incidentā no dizentērijas nomira vairāk kā 30 cilvēki. Dominējošais mūsdienu viedoklis ir tāds, ka pie pēkšņās slimības vainojama primitīvā kanalizācijas sistēma, bet ne visi ir pārliecināti, ka tas nebija sazvērestnieku plāns nogalināt prezidentu Bjūkenenu. Ir pierādījumi, ka slimība viesnīcā izplatījās jau pirms Bjūkenena ierašanās, bet tā neapšaubāmi uzliesmoja tad, kad viņš ieradās. Šī viesnīca bija pazīstama arī kā iemīļota atpūtas vieta dienvidnieku simpatizētājiem un pat Linkolna slepkava Džons Vilkss Būts tur uzturējās 1884.gadā, kamēr plānoja atentātu. Saindēšana nebija sazvērestības teorija - respektabli laikraksti, tādi kā The New York Times to nosauca par "milzīgāko un biedējošāko laikmeta noziegumu", un nākotnes ASV valsts sekretārs Viljams Sjūards uzstāja, ka ārsti to esot nosaukuši par noindēšanu. Slikta santehnika vai inde? To ir neiespējami pateikt, bet cilvēki tajā laikā uzskatīja, ka tas bija otrais variants. Vērts pieminēt, ka gadījumā, ja Bjūkenens būtu nomiris tad Viceprezidents un aktīvs Dienvidu atbalstītājs Džons Brekinridžs būtu kļuvis par prezidentu, un interesanti, ka Nacionālajā viesnīcā viņa tovakar nebija.

Alabamas gubernatora Džordža Volesa šāvēja sākotnējais mērķis bija Ričards Niksons. Vislabāk zināmais mēģinājums atņemt dzīvību Ričardam Niksonam bija Semjuelam Bikam. Viņš mēģināja nolaupīt lidmašīnu un ar to ietriekties Baltajā Namā. Turpretī, Arturs Bremers vēsturē iegājis ar prezidenta amata kandidāta un Alabamas pirmā gubernatora Džordža Volesa sašaušanu 1972.gadā. Bremera sākotnējais mērķis tomēr bija lielāks - tā brīža ASV prezidents Ričards Niksons. Savā haotiski sarakstītajā žurnālā, Bremers rakstīja, ka viņa numur viens mērķis bija prezidents Niksons. Šim vientuļniekam, kurš tik ļoti gribēja kļūt bēdīgi slavens, Niksons šķita daudz pievilcīgāks mērķis. Tomēr Voless bija daudz pieejamāks, tādēļ Bremers nolēma, ka gadījumā ja viņam neizdosies piekļūt Niksonam, Voless būs viņa otrais mērķis, tā teikt plāns B. 1972.gada 3.aprīlī Bremers bija gatavs savu plānu realizēt darbībā. Vispirms viņš noīrēja automašīnu, lai brauktu uz Otavu, Kanādā, kur viņš bija iecerējis noalgot prostitūtu un zaudēt nevainību. Uzturoties Otavā viņš plānoja nogalināt Niksonu, kurš tur bija ieradies runāt ar kanādiešiem. Viņa plāns izgāzās - viņa nevainību nezaudēja, un pat netika tuvumā Niksonam, kuru uz katra soļa pavadīja iespaidīgs daudzums miesassargu. Patiesībā, vistuvāk kāda nošaušanai viņš nonāca, kad viesnīcas istabiņā nejauši izšāva savu pielādēto ieroci gandrīz nošaujot pats sevi. Desmit dienas vēlāk viņš pilnībā pārslēdzās uz savu rezerves mērķi - Volesu. Saprotot, ka Volesu apsargā mazāks miesasargu skaits nekā Niksonu, Bremers sāka viņam sekot pa visu valsti. Savu iespēju viņš sagaidīja 1972.gada 15.maijā pie kāda iepirkšanās centra Merilendā, kur Voless uzstājās ar.publisku runu. No tuva attāluma Bremers sašāva Volesu piecas reizes. Voless izdzīvoja, tomēr atlikušo mūžu pavadīja invalīda ratiņos. Viss ko Bremers vēlējās bija mediju uzmanība, tomēr viņa sarīkotais atentāta mēģinājums pret Volesu nekādu slavu viņam nedeva, jo tas bija tikai sīks un nesvarīgs notikums par kuru vēsture jau sen aizmirsusi. Bremers sēdēja cietumā līdz pat 2007.gadam, kad viņu atbrīvoja. Šobrīd viņš dzīvo kaut kur Merilendas dienvidos un policija sekos katram viņa solim līdz 2025.gadam.

Ronalda Reigana šāvējs sākotnēji vēlējās nogalināt Džimiju Kārteru. Džons Hinklijs bija acīmredzami nenormāls. Savādā centienā atstāt iespaidu uz aktrisi Džodiju Fosteri, Hinklijs 1981.gadā sašāva Ronaldu Reiganu, bet bieži vien tiek noklusēts fakts, ka Hinklijam bija vienalga, kuru prezidentu viņš nogalina - viņš tikai vēlējās nogalināt Savienoto valstu prezidentu. Viens no plāniem bija nolaupīt lidmašīnu, lidot ar to uz Balto namu un dzīvot tur kopā ar Fosteri. Tomēr, vēlāk Hinklijs izsecināja, ka reālāk būtu nogalināt prezidentu, tādēļ viņš sāka izsekot Džimiju Kārteru. 1980.gada 2.oktobrī prezidenta Kārtera pieturas laikā Deitonā, Ohaijo, nepilnu mēnesi pirms vēlēšanām, Hinklijs nokļuva 2 metru attālumā no Kārtera. Tiek ziņots, ka todien viņam ierocis nebija līdzi, vēlāk tajā pašā mēnesī viņš tika arestēts Nešvilā, Tenesijā, ar trīs pistolēm rokas bagāžā. Hinklija aresta laikā Kārters atradās Nešvilā. Būdams bez kriminālas pagātnes, viņš samaksāja nelielu sodu un tika palaists brīvībā. Nākamajā dienā Hinklijs devās uz Dalasu, Teksasā. Tieši tur viņš iegādājās ieroci ar kuru viņš vēlāk uzbruka Reiganam. To vai Hinklijam todien Deitonā nebija līdzās ierocis vai arī viņš vienkārši pārdomāja, viņš nekad nav atklājis. Bet skaidrs ir tas, ka viņš atradās spļāviena attālumā no prezidenta un prezidents izdzīvoja.