Šajā rakstā par mazāk zināmiem atentātu mēģinājumiem pret ASV prezidentiem. To ir vairāk nekā jūs domājāt.
Aizmirsti atentātu mēģinājumi pret ASV prezidentiem6
Džons F. Kenedijs gandrīz tika sašauts dažas nedēļas pirms savas nāves.
Prezidents Kenedijs 1963.gada 2.novembrī devās plānotā vizītē uz Čikāgu. Vēju Pilsētā viņam bija divas pieturvietas - vispirms viņam bija jātiekas ar ietekmīgo Čikāgas mēru Ričardu Deiliju, pēc tam klātienē jāvēro ASV armijas un jūras flotes draudzības spēle futbolā. Saskaņā ar bijušo Slepenā dienesta darbinieku Abrahamu Bodenu - 4 Kubas trimdinieki, Homēra Ečevaria vadībā, plānoja apšaudīt Kenedija limuzīnu, kad tas dotos cauri pilsētai. Ečevaria ar saviem padotajiem plānoja apšaudīt Kenedija limuzīnu, kad tas manevrētu pa Džeksona ielu, kas atrodas pašā Čikāgas sirdī. 31.oktobrī, kāda sieviete devās uz policiju, lai ziņotu par 4 vīriešiem, kuri blakus dzīvoklī tur automātiskos ieročus. Ieradās policija un arestēja divus no četriem vīriešiem, tomēr pēc dzīvokļa pārmeklēšanas nekādi ieroči netika atrasti, tādēļ abi tika atbrīvoti. Pēc šī drauda novēršanas, Slepenais dienests atrada jaunu. Uz tās pašas Džeksona ielas, paranoiskais bijušais jūras kājnieks vārdā Tomass Valī plānoja pats savu atentāta mēģinājumu pret Kenediju. Valī bija Džona Birča biedrības loceklis, šī labējā spārna ekstrēmistu grupa uzskatīja, ka Kenedijs ir pārāk pielaidīgs attiecībā pret komunistiem, un viņi bija pret jebkādām sarunām ar PSRS. Pēc pavediena, Slepenais dienests sāka izspiegot Valī un noskaidroja, ka viņš savā viesnīcas numuriņā glabā automātiskos ieročus. 2. novembrī, dienā, kad Kenedijam bija paredzēta publiskā došanās cauri Čikāgas centram, policija sekoja Valī automašīnai. Valī bija plānojis doties uz vietu, kur Kenedija limuzīns krustojumā lēni nogrieztos uz Džeksona ielas, taču pirms sasniedza savu galamērķi, viņš tika apturēts. Priekšējā sēdeklī atrastais nazis un bagāžniekā noglabātie ieroči, bija viss ko policijai vajadzēja, lai Valī arestētu. Galu galā Kenedijs nemaz uz Čikāgu neaizbrauca, jo atentātā tiks nogalināts Vjetnamas prezidents Ngo Din Zems.
Linkolna cepure tika sašauta vairākus mēnešus pirms viņa paša. Visi zin traģisko likteni, kas piemeklēja Abrahamu Linkolnu, tomēr tikai retais zinās, ka viņš varēja tikt nogalināts arī nedaudz agrāk. Prezidents Linkolns un viņa ģimene vasaras mēnešos uzturējās Karavīru namā, lai izvairītos no neciešamā karstuma, kas valdīja Baltajā namā. Karavīru namu un Balto namu šķīra tikai nieka seši kilometri, distance, kuru Linkolns bieži veica zirga mugurā. Kādā 1864.gada augusta naktī, nepilnu gadu pirms savas nāves atentātā, Linkolns kā ierasts bija ceļā Karavīru namu, kad atskanēja šāviens. Karavīru nama apsargs Džons Nikolss piesteidzās pie prezidenta sniegt palīdzību. Linkolns paskaidroja, ka zirgs izdzirdot šāvienu esot sācis trakot, un ka viņa cepure esot kaut kur aizlidojusi. Kad Nikolss atrada cepuri, viņš pamanīja, ka tajā bija caurums. Prezidents par mata tiesu bija izvairījies no šāviena galvā. Linkolns ieteica šo starpgadījumu noklusēt un tā arī notika - Nikolss savu stāstu nestāstīja līdz 1867.gadam. Daudzi spekulē, ka Linkolna slavenā cepure traucēja slepkavam nomērķēt un izglāba viņa dzīvību. Ja Linkolns būtu miris jau toreiz tam būtu postošas sekas visā ASV.
Džordžs Bušs gandrīz tika nogalināts ar granātu vizītes laikā Gruzijā. 2005.gadā Bušs sniedza runu pārpildītā laukumā Tbilisi, Gruzijā. Pēkšņi, ne no kurienes, prezidenta virzienā tika mests kabatlakatiņā ietīts objekts. No sākuma briesmas nebija skaidras, bet izrādījās, ka tā ir granāta. Sākotnējā informācija neatspoguļoja situācijas nopietnību, bet granāta piezemējās tikai 30 metrus no prezidenta un pavisam noteikti varēja viņu savainot. Ja kabatlakatiņš nebūtu bijis tik cieši apsiets ap granātu, tā visticamāk būtu detonējusies. Vladimers Arutiniani atzinās granātas mešanā un tika arestēts. Viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Arutiniani atzina, ka mērķēja augstu, lai pārmestu granātu pāri Bušu aizsārgājošajam aizsargstiklam.
Džeimss Bjūkenens gandrīz tika noindēts savā inaugurācijas dienā. Džeimsu Bjūkenenu atceras kā vienīgo prezidentu, kurš bija vecpuisis, to prezidentu, kurš bija pirms Linkolna, un bezcerīgu neveiksminieku. Daudzi vēsturnieki mūsdienās viņu dēvē par vienu no, ja ne pašu sliktāko no sliktākajiem ASV prezidentiem vēsturē. Viņa inaugurācija notika 1857.gada 4.martā. Buhanans un lielākā daļa viņa partijas uzturējās Nacionālajā viesnīcā Vašingtonā, kas tobrīd bija viena no labākajām viesnīcām valstī. 3.marta vakarā simtiem viesu pēkšņi kļuva slikti. Bjūkenens bija viens no laimīgajiem un izveseļojās ļoti ātri. Tik ļoti laimīgi nebija divi ASV pārstāvju palātas locekļi Džons Montgomerijs un Džons Kvitmens, kuri abi nomira. Šajā mīklainajā incidentā no dizentērijas nomira vairāk kā 30 cilvēki. Dominējošais mūsdienu viedoklis ir tāds, ka pie pēkšņās slimības vainojama primitīvā kanalizācijas sistēma, bet ne visi ir pārliecināti, ka tas nebija sazvērestnieku plāns nogalināt prezidentu Bjūkenenu. Ir pierādījumi, ka slimība viesnīcā izplatījās jau pirms Bjūkenena ierašanās, bet tā neapšaubāmi uzliesmoja tad, kad viņš ieradās. Šī viesnīca bija pazīstama arī kā iemīļota atpūtas vieta dienvidnieku simpatizētājiem un pat Linkolna slepkava Džons Vilkss Būts tur uzturējās 1884.gadā, kamēr plānoja atentātu. Saindēšana nebija sazvērestības teorija - respektabli laikraksti, tādi kā The New York Times to nosauca par "milzīgāko un biedējošāko laikmeta noziegumu", un nākotnes ASV valsts sekretārs Viljams Sjūards uzstāja, ka ārsti to esot nosaukuši par noindēšanu. Slikta santehnika vai inde? To ir neiespējami pateikt, bet cilvēki tajā laikā uzskatīja, ka tas bija otrais variants. Vērts pieminēt, ka gadījumā, ja Bjūkenens būtu nomiris tad Viceprezidents un aktīvs Dienvidu atbalstītājs Džons Brekinridžs būtu kļuvis par prezidentu, un interesanti, ka Nacionālajā viesnīcā viņa tovakar nebija.
Alabamas gubernatora Džordža Volesa šāvēja sākotnējais mērķis bija Ričards Niksons. Vislabāk zināmais mēģinājums atņemt dzīvību Ričardam Niksonam bija Semjuelam Bikam. Viņš mēģināja nolaupīt lidmašīnu un ar to ietriekties Baltajā Namā. Turpretī, Arturs Bremers vēsturē iegājis ar prezidenta amata kandidāta un Alabamas pirmā gubernatora Džordža Volesa sašaušanu 1972.gadā. Bremera sākotnējais mērķis tomēr bija lielāks - tā brīža ASV prezidents Ričards Niksons. Savā haotiski sarakstītajā žurnālā, Bremers rakstīja, ka viņa numur viens mērķis bija prezidents Niksons. Šim vientuļniekam, kurš tik ļoti gribēja kļūt bēdīgi slavens, Niksons šķita daudz pievilcīgāks mērķis. Tomēr Voless bija daudz pieejamāks, tādēļ Bremers nolēma, ka gadījumā ja viņam neizdosies piekļūt Niksonam, Voless būs viņa otrais mērķis, tā teikt plāns B. 1972.gada 3.aprīlī Bremers bija gatavs savu plānu realizēt darbībā. Vispirms viņš noīrēja automašīnu, lai brauktu uz Otavu, Kanādā, kur viņš bija iecerējis noalgot prostitūtu un zaudēt nevainību. Uzturoties Otavā viņš plānoja nogalināt Niksonu, kurš tur bija ieradies runāt ar kanādiešiem. Viņa plāns izgāzās - viņa nevainību nezaudēja, un pat netika tuvumā Niksonam, kuru uz katra soļa pavadīja iespaidīgs daudzums miesassargu. Patiesībā, vistuvāk kāda nošaušanai viņš nonāca, kad viesnīcas istabiņā nejauši izšāva savu pielādēto ieroci gandrīz nošaujot pats sevi. Desmit dienas vēlāk viņš pilnībā pārslēdzās uz savu rezerves mērķi - Volesu. Saprotot, ka Volesu apsargā mazāks miesasargu skaits nekā Niksonu, Bremers sāka viņam sekot pa visu valsti. Savu iespēju viņš sagaidīja 1972.gada 15.maijā pie kāda iepirkšanās centra Merilendā, kur Voless uzstājās ar.publisku runu. No tuva attāluma Bremers sašāva Volesu piecas reizes. Voless izdzīvoja, tomēr atlikušo mūžu pavadīja invalīda ratiņos. Viss ko Bremers vēlējās bija mediju uzmanība, tomēr viņa sarīkotais atentāta mēģinājums pret Volesu nekādu slavu viņam nedeva, jo tas bija tikai sīks un nesvarīgs notikums par kuru vēsture jau sen aizmirsusi. Bremers sēdēja cietumā līdz pat 2007.gadam, kad viņu atbrīvoja. Šobrīd viņš dzīvo kaut kur Merilendas dienvidos un policija sekos katram viņa solim līdz 2025.gadam.
Ronalda Reigana šāvējs sākotnēji vēlējās nogalināt Džimiju Kārteru. Džons Hinklijs bija acīmredzami nenormāls. Savādā centienā atstāt iespaidu uz aktrisi Džodiju Fosteri, Hinklijs 1981.gadā sašāva Ronaldu Reiganu, bet bieži vien tiek noklusēts fakts, ka Hinklijam bija vienalga, kuru prezidentu viņš nogalina - viņš tikai vēlējās nogalināt Savienoto valstu prezidentu. Viens no plāniem bija nolaupīt lidmašīnu, lidot ar to uz Balto namu un dzīvot tur kopā ar Fosteri. Tomēr, vēlāk Hinklijs izsecināja, ka reālāk būtu nogalināt prezidentu, tādēļ viņš sāka izsekot Džimiju Kārteru. 1980.gada 2.oktobrī prezidenta Kārtera pieturas laikā Deitonā, Ohaijo, nepilnu mēnesi pirms vēlēšanām, Hinklijs nokļuva 2 metru attālumā no Kārtera. Tiek ziņots, ka todien viņam ierocis nebija līdzi, vēlāk tajā pašā mēnesī viņš tika arestēts Nešvilā, Tenesijā, ar trīs pistolēm rokas bagāžā. Hinklija aresta laikā Kārters atradās Nešvilā. Būdams bez kriminālas pagātnes, viņš samaksāja nelielu sodu un tika palaists brīvībā. Nākamajā dienā Hinklijs devās uz Dalasu, Teksasā. Tieši tur viņš iegādājās ieroci ar kuru viņš vēlāk uzbruka Reiganam. To vai Hinklijam todien Deitonā nebija līdzās ierocis vai arī viņš vienkārši pārdomāja, viņš nekad nav atklājis. Bet skaidrs ir tas, ka viņš atradās spļāviena attālumā no prezidenta un prezidents izdzīvoja.