Mazliet no Aristoteļa aforismiem ,kas patiesībā ir ar visnotaļ dziļu domu,kas savukārt liek mums nedaudz padomāt gan par aizmirstām ,gan par aktuālām temām.
Drīzāk vairāk valsti maitā bagāto, nekā vienkāršās tautas
alkatība.
Reibums - labprātīga ļaušanās vājprātam.
Būt zināmā atkarībā no citiem un tādējādi nespēt sev
atļauties darīt visu, kas ienāk prātā,- noderīga lieta:
dot katram iespēju rīkoties atbilstoši savām vēlmēm nozīmē
atļaut izpausties arī tam sliktajam, kas atrodas katrā
cilvēkā.
Ja cilvēks ne no kā nebīstas, tad, vai nu velni viņu ir
apsēduši, vai nu viņš vienkārši ir stulbs.
Kopējas bailes apvieno pat lielākos ienaidniekus.
Cerība - sapnis nomodā.
Nav iespējams darīt ko labu, ja vienlaicīgi neizjūtam
baudu jeb ciešanas.
Daudz no tā, kas liekas demokrātijai raksturīgs,
demokrātiju vājina.
Draudzība - visnepieciešamākais dzīvē, jo neviens sev
nenovēlēs dzīvi bez draugiem, ja pat viņam būtu visi citi
labumi.
Kam ir draugi, tam nav drauga.
Krietna cilvēka griba ir virzīta uz patiesi labu mērķi,
bet nekrietna - uz tādu, kas pagadās.
