Vairāk nekā pirms 700 gadiem tagadējā Meksikas teritorijā izveidojās jauna civilizācija. Šīs civilizācijas radītāji acteki bija pēdējie Amerikas pirmiedzīvotāji, kas valdīja Meksikā. Viņi bija klejotāju cilts, kas Meksikas ielejā ieradās aptuveni 13. gadsimtā. Šajā teritorijā jau bija nodibinājušās tolteku un omleku indiāņu civilizācijas, kas ietekmēja actekus. Nākamajos 200 gados acteki izveidoja varenu impēriju ar 12 miljoniem iedzīvotāju, viņi uzskatīja, ka pienāks pasaules gals, ja neziedos cilvēkus savam Saules dievam. Viņi būvēja piramīdas un tempļus, kuros ziedoja iekaroto pilsētu gūstekņus. Acteki kļuva bagāti, vācot nodevas no iekarotajām ciltīm un zemēm. Audumus, kukurūzu, zeltu, māla traukus, greznuma lietas uz Tenočtilanu piegādāja nesēji, mainot tās lietas pret citām precēm 4 lielos tirgos Takstveži visas nodevas reģistrāja ar speciālu piktogrammu palīdzību. Viņi pieteica karu ikvienai ciltij kas atteicās maksāt nodevas. 1519. gadā Meksikā ieradās spāņu konkiskadori un actekus sakāva. Montesumu II, pēdējo acteku valdnieku, sagūstīja viņa paša ļaudis un nogalināja. Acteku impērija sabruka.
